Plaisa dzimtā
Es nenosodu sistēmā ierautos, viņi citu neredz. Lai redzētu ir jātīrās. Lai tīrītos, ir jāierauga kaut maza maliņa, aiz kuras aizķert un sākt apkopi. Sistēma man šķiet mākslīga un cilvēcību izravējoša, es meklēju iespējas no tās atvienoties un dziedināties. Ja kāds spiež mani sekot sistēmai, tad arī viņi ir sistēmā ierautie, ievainotie un neredz mazo maliņu, zem kuras rēgojas iebarotās pareizības atkritumi. To visu var paslaucīt vēl dziļāk zem apziņas paklājiņa un arī plaisa starp pusēm veidojas dziļāka un dziļāka- starp cilvēcību un sistēmisko. Vesela aiza, kuras malās varam tikai sasaukties. Plaisa starp malām kļūst arvien tālāka.
Ko darīt? Cienīt katra ceļu un redzēt plaisu, kāda tā ir. Saskatīt dziedinošo visā notikumā- kā sistēmā ierautie izgaismo mūsu ēnas un nesakoptos psihes nostūrus. Tikai katrs pats var sev palīdzēt. Mēs sev palīdzam ejot jaunu ceļu, kur bērna ieņemšana, iznēsāšana, dzemdēšana un audzināšana notiek ģimenes lokā un kopībā ar cilti, dzīvojot to cilvēku vidū, kas redz un jūt, atbalsta un tādejādi dod spēku.
Sava ceļa iešanai ir vajadzīgs spēks, tāpēc esam spēka vietā, ar spēka cilvēkiem. Gara spēks, drosme, paļāvība, radošums, attīrīšanās, atgriešanās veselumā pēc visiem ievainojumiem. Varbūt pat nākas apzināties, ka dzimtai tagad ir jauna- radniecības un pieredzes- nozīme, kas dāvā iespēju izbaudīt šo atmošanos no kroplīgām programmām. Tas tagad notiek ar katru no mums. Vai redzi un jūti to? Kā dziedinās tavas zīdaiņa vecuma nedrošības izjūtas, skolā piedzīvotā vardarbība, nesaskaņas ģimenē, vientulība.... un vietā ielīst zemes zāles, kas maigi apņem un atgādina kāda patiesībā ir mātes mīlestība un cik ļoti tava māte to nepazina, jo pati bija izdomātas iekārtas ievainota. Ja ir trūkusi tēva aizsardzība un gādība, gars atgādina par tiešo spēju aizsargāt. Un tu piedod. Pasaulei un sev. Ieraugi un turpini iet savu ceļu, neatkarīgi no visa, kas pa dzīves laiku ir iestāstīts. Pat tad, ja ir bailīgi, pat tad, ja ir jāļaujas spert sava ceļa drošāko soli- kā putnēnam izmestam no ligzdas, pirmā lidojuma uzsākšanai.
Lai svētīgs šis laiks.
Aiste Balta
Par piedzimšanu un veselības apr.....
-To visu , jau nevis izvēlējās, bet mums uzspieda, visi dara tā, vārdā,un pamēģini neklausīt- būs tā, un tā... :(
Kaut gan, pie sevis, iekšā visu laiku, (vismaz man) gruzdēja kaut kāda nepareizības sajūta,ka kaut kas nav tā kā vajag. Piem. Ka caur 'negribas' tur , bija jābrauc uz slimn.bērni laist pasaulē.
Uzplēsāt vecas rētas. Ir, ko padomāt,taču - izlietu ūdeni nesasmelsi, kā saka paruna. Jālūko uz priekšu dzīvot pēc saviem ieskatiem, kā pašiem liekas pareizi.