Aicinājums uz JAUNO pasauli
Piedzīvoju lielas sāpes. Par to, ko ieraudzīju un sajutu. Es raudāju visu nakti. Es izsāpēju arī ZEMES sāpi, es izsāpēju CILVĒCES sāpi. Par to kur esam, kas esam. Mēs tikām ieslodzīti savos krātiņos. Tika saceltas robežas un sienas starp katru no mums, starp tautām. Tika izveidotas valstis un VARA, kas pārvaldītu šos ieslodzītos. Tika noteikti likumi un kārtības, iekasēti nodokļi, lai mēs paši šos cietumus uzturētu. Mēs tikām ievietoti CIRKĀ, kur mūs dresēja. Dresēja, lai mēs kļūtu par tiem, kas neesam. Dresēja mūs naidā un bailēs, dresēja mūs karošanā, lai mēs šo naidu un bailes neizgāstu uz tiem, kas mūs paverdzina, bet viens uz otru. Mēs tikām sarīdīti, kā suņi pirms cīņas, apelējot ar mūsu patriotismu par krātiņu kurā atrodamies.
Cilvēce, ir laiks mosties, ir laiks celties, ir laiks iziet no savām sienām un nojaukt robežas starp mums. Mēs esam viena tauta uz zemeslodes, mēs esam viena nācija, mēs esam mātes ZEMES bērni, putni un dzīvnieki ir mūsu mazākie brāļi un māsas. Mēs varam dzīvot Jaunā pasaulē, kur visa zemeslode ir Miera vieta. Miers mūsos un miers āprusē. Jautāsiet, kā tur nokļūt?
Katram pašam par sevi. Atradīsim to spēku sevī veikt šo pāreju, pateiksimies mūsu pagātnei un pieredzei. Viss, ko piedzīvojām bija mācības, visi, kurus satikām, bija skolotāji. Bez viņiem mēs nebūtu tie, kas esam šobrīd, bez viņiem mēs nenokļūtu līdz Jaunai pasaulei. Mēs esam pie Jaunās pasaules durvīm. Vai jūtat brīvības smaržu gaisā? Es viņu jūtu, sevī un pasaulē. Mēs esam pie durvīm, pie kurām jāatstāj viss liekas, viss, kas mums derēja iepriekš, bet nederēs turpmāk. Šī ir kā pāreja, kuru piedzīvojam nāves brīdī, kad Mēs savas saraustās bagātības līdzi nevaram paņemt, tikai to, kas esam, kas patiesi esam. Mēs esam brīvi gari, kas ir nemirstīgi.
Pie Jaunās pasaules durvīm atstāsim savus EGO, savu vēlmi tikai ņemt, savu vēlmi citus kontrolēt un pārspēt. Pie durvīm mēs atstāsim savus privātīpašumus. Tikai cilvēks varēja iedomāties kaut ko dabā privatizēt, piesavināties un pēc tam visu dzīvi par to baidīties, sargāt un karot. Jaunajā pasaulē mēs vairs nevarēsim paslēpties aiz likumiem, maskām un sienām. Mēs atbildēsim par saviem darbiem ar sevi.
Šis ir ziedojums, kas nepieciešams, lai iekļūtu Jaunajā pasaulē, kas ir kā Paradīze, salīdzinot ar to, kur esam. Iestāsies Miera, Zelta laikmets, kuru cilvēce nekad līdz šim nav piedzīvojusi. Mūsu saraustais Zelts ir nekas, salīdzinot ar to, ko iegūsim tur. Mēs būsim laimīgi, mīloši un mīlēti. Mēs visi dzīvosim pārticībā un labklājībā, jo iesim savus ceļus, darīsim savus darbus. Šādā pasaulē uzaugs arī mūsu bērni. Uzplauks arī planēta, fauna un flora. Mēs ēdīsim veselīgu pārtiku, jo ķīmijas rūpnīcas vairs nedarbosies. Arī neslimosim, jo ķīmiskās farmācijas arī vairs nebūs. Nebūs vairs korporāciju, kas patiesībā pārvalda pasauli. Mēs veidosim savas ekosistēmas, kurās nevienam nav vara pār otru.
Pasaulē ir iestājies MIERS. Visa pasaule ir kļuvusi par Miera vietu. Pasaulē nav karu, valstu un robežu. Nav arī paradīzes un elles. Nav arī varas un amatu. Mēs esam viens otram brāļi un māsas. Daba ir mūsu MĀTE, kuras klēpī jūtamies mierā un laimē. Visi mūsu mazie brāļi un māsas, dzīvnieki un putni, ir kopā ar mums mūsu kopējā ZEMES mierā. Mēs visi esam VIENS. Mēs visi esam MĪLESTĪBA. 💚
LAT