Uz zemes, dzīvojot valstīs, robežpārkāpējus soda, liekot tos cietumos, taču šī ir viena no svarīgākām prasmēm, ko mums būs jāiemācās šajā gadsimtā. Pirmo robežu, ko mēs pārkāpjam ir piedzimšana, mēs atnākam no citas pasaules un piedzimšana ir robežšķirtne. Mums, pirmkārt, ir jāapgūst šī mācībstunda, ka mēs pastāvam arī pirms fiziskā ķermeņa. Tas fundamentāli mainīs mūsu priekštatus par mums un to, kāpēc mēs esam šeit ieradušies. Tā nebūs vairs nejaušība, bet mūsu pašu atbildīgs lēmums, par kuru nevienu vairs nevainosim, bet uzņemsimies atbildību. Tas liks uzlūkot savādāk arī nāvi, no tās mēs iemācīsimies nebaidīties, tā nebūs vairs tabu, par ko labāk sabiedrībā neuzsākt sarunu. Visa dzīve paies briestot kārtējai robežu pārkāpšanai, kur mēs neizgaisīsim melnajā caurumā, bet turpināsim ceļu citā dimensijā un citā veidolā. Dzīves laikā mēs piedzīvosim daudzas mācībstundas, kur mēs mācīsimies pārkāpt savas prāta robežas, tās, ko mums ir iepotējuši vecāki, sabiedrība un visas tās institūcijas. Mēs pārkāpsim dimensiju robežas arī ķermenim dzīvam esot.
Tā pamazām izzudīs robežas starp tautībām, valstīm, reliģijām līdz nonāksim līdz atziņai, ka visi esam būtnes, kas piedzīvo iemiesošanos uz zemes, lai attīstītu savu apziņu un augtu dvēselē. Pazudīs robežas, izbeigsies kari. Zeme, cilvēki un citas dzīvās radības piedzīvos miera, labklājības un sadarbības laikmetu.
Mēs esam nonākuši Maijas (ilūziju pasaules) kulminācijā, mums ir jāizvēlas turpmākā sava pieredze, ko piedzīvosim. Mēs varam iegrimt vēl dziļākā sapnī, uzvelkot sev pāri visas iespējamās maskas, lai pasargātu sevi no pamošanās vai viltus slimības. Ārējā pasaule vienmēr ir spogulis tev personīgi, tāpēc apkārt notiekošais saistībā ar masku valkāšanu tikai apstiprina cilvēces snauduļošanu. Ir daudzi cilvēki, kas ir atskārtuši šo matriksu, kurā tu biji tikai baterija, enerģija kādam, kas tevi eksplotē un izmanto. Piedzīvojot šo atklāsmi, tu sāc meklēt, kas tu patiesībā esi, kas ir pasaule? Tu sāc SEVI ATMASKOT, tu sāc atsiet savas maskas, kas tev traucē piedzīvot pašam sevi. Tu novelc arī fizisko masku, ko tev uzstiepj matriksa pārvaldnieki. Tu vairs neesi mierā ko tēlot, ko iluzori sasniegt. Tu esi mierā ar sevi un pasauli. Šajā mierā ar laiku pievienojās SATORI.
Bija laiki, kad varēja melot acīs skatīdamies. Cilvēku, kas redzēja notiekošajā melus, nebija daudzu, jo lielākais vairums sapņoja savus iluzoros sapnīšus par to, ka lielais tētis (valdība) par mums katru parūpēsies. Šobrīd liela daļa redz šos melus, kas izskan no politiķiem, ierēdņiem, finansistiem, žurnālistiem, ārstiem, skolotājiem, ieienteresētiem biznesmeņiem un citām uzpirktām personām. Liela daļa no mums ir kļuvuši par melu detektoriem, kas neļaus vairāk samelot, kāda daļa no tiem dara to arī publiski.
Kopš pamodos un ieraudzīju matriksu un izrādi, kas stiepjas no neatminamiem laikiem, mans detektors pīkst nepārtraukti un tas mani iedvesmo jauniem stāstiem, lai modinātu aizmigušos. Kad pamodušos cilvēku detektoru pīkstēšana kļūs tik trokšņaina, kad nebūs pārējiem cilvēkiem vairs iespējams pagulēt, tad meliem kļūs īsas kājas un būs tiem jānoliek savs mandāts.
Tautas sacelšanās notiek, kad ir pienācis izmisums, kad šķiet, ka vairs nav ko zaudēt, kad neesam mierā ar vājprātīgo kontroli un paverdzināšanu. Aizvien vairāk cilvēku apzinoties, tās saucamās, “valdības” realizēto teroru un iebiedēšanas pieeju pret saviem iedzīvotājiem, apsver iespēju spert šo soli. Tautas saliedētībā ir pārspēks, kas nav pārvarams nevienai varai, kaut neskaitāmām policijas un armijas vienībām. Jautājums ir tikai par to, kāda sacelšanās būs, miermīlīga vai vardarbīga? Tas ir apziņas jautājums. Ja mēs ejam ar agresiju, tad atrodamies tajā pašā apziņas stāvoklī ar tiem, kas šo agresiju kultivē. Tā mēs esam vieglāk ievainojami, šādus uzbrukumus ir iespējams vieglāk apspiest, jo agresija, dusmas atrodas tajā pašā rezonansē, kur bailes un tās var konvertēt no vienas puses uz otru. Tas ir instinktu karš, kas ir vadāms un manipulējams un šādus karus nav iespējams uzvarēt, tajos ir tikai zaudētāji.
Savādāk ir ar miermīlīgām sacelšanām, kurā mēs novēršam uzmanību no kairinājumiem, kas vēlas mūs izprovocēt. Šajā gadījumā mūsu enerģija stāv pāri ieročiem un iebiedēšanām. Šādās sacelšanās nav pat jāiet ielās un jāskandē saukļi. Tu vienkārši ignorē varu, visas tās represīvās sistēmas, tai skaitā finanšu, tu novērs no tām savu uzmanību. Tava uzmanība ir enerģija un, ja tu viņu ieguldi citur, tad tā vairs nestiprina veco sistēmu, tā pamazām atrofējās un pazūd no tavas dzīves. Ja šī novēršanās notiks tautas līmenī, atsakoties piedalīties šajā manipulatīvajā izrādē, veidosies sava realitāte, ekonomika, ekosistēmas, kas aizstās šo vergturu sabiedrības modeli.
Es redzu, ka mēs esam tajā apziņas pakāpē, ka varam iet šo miermīlīgo sacelšanās ceļu, kurā nebūs vardarbības un kara, kurā vergturu iekārta izkusīs un pagaisīs pati, jo tai trūks mūsu uzmanības un finanses, lai turpinātu šo maskarādi.
Mēs bijām pārāk prātīgi, lai paklausītu savai sirdsbalsij atdoties tam, kas tevi aicina. Prāts tev noformulēja mērķus, centās par tevi parūpēties, lai tev nebūtu jāpiedzīvo tas, no kā tu baidies. Šobrīd esam apjukuši, jo tuvojas tas, no kā baidāmies. Vai man būs naudas par ko izdzīvot? Vai būšu paēdis? Vai varēšu nodrošināt ģimeni? Vai man būs jumts virs galvas? Vai nāvējoši nesaslimšu? Katrs cilvēks un cilvēce kopumā ir pretnostatīta savām bailēm. Mēs baidāmies, jo mums šķiet, ka zaudējam dzīves pavedienu. Mēs raudam par tiem mērķiem un iecerēm, kurus nesasniegsim.
Esam piedzīvojuši laikus, kad tika dedzinātas grāmatas. “Nepareizās”. Šobrīd tiem, kas savieno naudu ar politiku un reliģiju, ir plāns visus pārcelt uz digitālo pasauli. Ne tikai cilvēkus, bet visus viņu darbus, ceļojumus, attiecības, iepirkšanos, iespējams arī bērnus. Ak, jā, arī grāmatas. Cilvēkiem notrulināsies maņas, sliktāk redzēs, dzirdēs un sajutīs. Tik ļoti, ka nepamanīs, kā viss izmainās. Nepamanīs vairs to, ka burti tiks samainīti vietām un jēga būs cita. Ar vienu pogu aizliegs to, ko gribēs aizliegt, cenzēs to, ko gribēs cenzēt.
Ieraugot šo vektoru, tu sāc vairāk novērtēt dzīvās grāmatas, iespējams apsver domu par bibliotēkas izveidošanu. Tu sāc mazāk patērēt tehnoloģijas un sāc daudz ko darīt “dzīvajā”. Arī satikties ar tādiem pašiem dzīviem cilvēkiem.
Visa juridikcija tiek gatavota tam, lai tev kā pilsonim, fiziskai personai nebūtu vairs tiesību. Visu šo mistēriju prāta līmenī ir grūti pieņemt un saprast, bet informācija pa gabaliņiem ir atrodama un sasienama. Šis viss nesākās pirms gada ar plāndēmijas ieviešanu, tas tika plānots jau sen, var teikt, ka mēs redzam un dzirdam tikai fināla akordu un šobrīd ir ļoti ātri jānoorientējās, lai tu spētu pamest šo izrādi un tā tev nebūtu tik sāpīga. Kad tu sāc izskaidrot kādas detaļas, tad vairumā gadījumu tas izklausās pēc sazvērestības teorijas, bet kad tu sajūti un ieraugi kopējo bildi, tad viss saliekās pa plauktiņiem.
Mūsos jau ilgstoši ir attīstīta verga domāšana, kurā taisnība ir saimniekam (politiķiem ielikteņiem un naudas turētājiem), tas notiek jau ar piedzimšanas brīdi, kurā, vecākiem neko nezinot un nesaprotot, tu tiec pārdots biržā. Visa sabiedrība ir uzkonstruēta tā, lai tu pazaudētu savu būtību un sūtību, savu garīgo sākotni. Tāpēc ir tāda konveijera izglītība, kurā tu tiec pataisīts par skrūvīti sistēmā, ko var jebkurā brīdī nomainīt ar citu līdzīgi izveidotu skrūvīti. Tāpēc ir tāda medicīna, kas patiesībā ir kaitniecīga tavam dabīgam organismam, jo viss šobrīd oficiālā medicīnā balstās uz lētu ķīmiju. Šīs ķīmijas kompānijas maksā milzīgas stipendijas daudziem, lai turpinātu šo peļņas virpuli. Viņas ir aizgājušas tik tālu, ka lobē, lai pilnīgi aizliegtu dabīgu ārstēšanos. Tāpēc ir tāda pārtikas industrija, lauksaimniecība, kas arī ir iekalta naudas važās, dzenoties pēc personīga labuma un peļņas. Arī šīs nozares ir kļuvušas par ķīmijas apakšnozarēm.
Šī konvencionālā, mākslīgā pieredze ir gadu desmitiem mūs gatavojusi mākslīgai dzīvei uz zemes. Arī saimnieciskie procesi ir pārcelti no dabīgas dzīvošanas un sadzīvošanas ar zemīti dabā uz mākslīgu dzīvi pilsētas betonā. Tavi dabīgie instinkti, redzēšana, dzirdēšana, sajušana ir atrofēti, lai tu nesaprastu sevis nozagšanu un ziedošanu mākslīgai dzīvei pilsētās. Visi mediji un reklāmas industrija ir tev iestāstījusi mākslīgus mērķus uz ko tiekties. Skatoties un klausoties viņus, tavas ambīcijas ir augušas, ego uzpūties un gatavs cīņai par to, lai tu kļūtu labākais, gudrākais, skaistākais un bagātākais, lai tev piederētu ja ne vairāk, tad tikpat cik tam, ar ko tu sacenties. Šis konkurences viesulis ir atņēmis tev saprātu un sirdi, lai tu šo spīdīgo mantiņu dēļ būtu gatavs kļūt par nevainojamu vergu naudas varai un reliģijai.
Mēs jau piedzīvojam šo koncentrācijas nometņu sajūtu, mēs jau gadu esam trenēti pakļauties prettiesīgiem noteikumiem par savas veselības bojāšanu maisiņos uz sejas, kas pakāpeniski mūsos atslēdz pēdējās saprāta paliekas, jau gadu mūs māca baidīties vienam no otra, atņem cilvēkam sabiedriskos procesus, lai pa vienam mūs iedzītu stūrī un uzspiestu verga kodu. Zombējošās uzrunas “2 metri”, “esi atbildīgs pret otru” ir mantras, kuras jau pašas griežās tavā galvā, liekot tev sajusties kā mazam pundurim. Tu vairs nejūties kā pašpietiekama substance, kas sevi apzinās un piedzīvo, tev tagad ir jādzīvo citu labumam, tava vērtība vairs nav klātesoša, tā jau ir citos.
Šobrīd juridiski visu uzurpēto valstu vara ir beigusies un visiem ir vajadzīgs risinājums, lai aitas atkal sadzītu aplokos. Risinājums slēpjas vakcīnā, kas ir patentēta. Visa pasaule šobrīd milzu ātrumos tiek virzīta transhumānas sabiedrības virzienā, kurā dominēs tehnoloģijas, kur mākslīgais intelekts būs jaunais vergturu ierocis, kas izvērtēs cik labs vai nederīgs tu esi sistēmai. Tava atkarība būs ne tikai juridiska, tu būsi ietekmējams un vadāms no komandtiltiņa, tavas emocijas un domāšana vairs nebūs tikai tavas, tās jau piederēs sistēmai un būs manipulējamas atkarībā no vajadzības.
Izskatās, ka mēs piedzīvosim žogus ap pilsētām, pilsētas kļūs par vecajai egosistēmai ideālām koncentrācijas nometnēm, kurā cilvēku atrautība no dabas ir radījusi situāciju, kur visi ir kļuvuši atkarīgi no pārtikas veikaliem, darbiem, kuri nodrošina iespēju tajos iepirkties un apmaksāt visus savus rēķinus, lai varētu šajās nometnēs dzīvot. Mēs piedzīvojam naudas līdzekļu samazināšanos un tās strūkla vairs nav atkarīga no tevis, bet sistēmas izdomātiem ierobežojumiem. Kā risinījums tam, lai tava naudas strūkla atjaunotos, tiek piedāvāta vakcinācija, kas ir veikls gājiens ar “zirdziņu”, lai iedzīvinātu scenāriju, kas jau ir uzrakstīts.
Ja piekritīsi vakcinēties, tad tavas iespējas izvēlēties turpmāko scenāriju samazināsies līdz minimumam. Tev ir strauji jāsāk domāt par variantu B, C un D. Pēdējā vasara, lai sagatavotos pašpietiekamai dzīvei uz zemītes.
Katram no mums piemīt ievainojamība, kas radusies kaut kad bērnībā, jaunībā. Katram no mums ir sava sarkanā līnija, ko neļausim nevienam pārkāpt. Šobrīd Latvijā tie, kas tēlo valdību, meklē katra cilvēka vājo punktu, lai spētu viņu emocionāli satracināt, lai šis cilvēks sāktu dusmoties, pukoties, lamāties, vārdu sakot nolaistos līdz viņu līmenim un tad būtu rīcībnespējīgs un tad parakstītos jebkādiem nākotens projektiem, savu cilvēktiesību zaudēšanu, arī atteikšanos no sava ķermeņa pārvaldības. Tāpēc tiek izdomāti piedāvājumi, kas patiesībā nav likumi, bet, ja tu sāc tos pildīt, tad tie kļūst tev saistoši, tava apziņa tos akceptē. Ziepes var pirkt, šampūnus nē, mašīnā nevar braukt 2 ne radinieki, sabiedriskajā kaut pilns vagons ar nepazīstamajiem, lielveikali pilni var strādāt, mazie veikali nē. Masku uzstiepšana bērniem daudziem jau bija sarkanā līnija, lai pamostos un saprastu, ka šis viss teātris nav par veselību. Daudziem tā bija senlietu aizliegšana. Piedāvājumi top, ja neesat sagaidījuši savējo, tad gaidiet, pie tā strādā visas pasaules birokrātiskais aparāts.
Ko darīt? Tieši neko. Dzīvo savu dzīvi, centies būt mierā ar sevi un to kas notiek. Esi tajās emocijās, kur tu jūties paaugstināts. Katru dienu izej dabā. Katru dienu pasaki kādam ko labu. Katru dienu palīdzi kādam. Izej no sava prāta cilpām, atver acis un baudi šo mirkli.
Šis gads, kas mums ir pagājis COVID ēnā, ir parādījis mūsu vājās vietas, mūsu atkarības. Un tas ir brīnišķīgi. Mēs esam ieraudzījuši savu ievainojamību, savu atkarību no sistēmas. Ko tu darītu, ja pēkšņi pārtikas veikalos varētu ieiet tikai vakcinētie? Vai tu vakcinētos? Šis piemērs var norādīt uz mūsu atkarību un ievainojamību un šajā karā pretinieks par to ir lietas kursā. Vai mums ir alternatīvas, ja kas tāds notiek? Vai mums ir savs mazdārziņš vai radi laukos? Lielākai daļai no mums šis ir vājākais posms. Ko jūs darīsiet, ja medicīnas pakalpojumus varēs saņemt tikai vakcinētie? Vai jums ir savi uzticami ārsti, dziednieki, zintnieki, kas jums varētu palīdzēt?
Šīs ir 2 ievainojamības, kas šobrīd ir piemītošas gandrīz visiem cilvēkiem. Bez šiem, katram no mums vēl ir vairākas un šeit vietā būtu apdomāties, kas tās būtu, lai mēs varētu rast risinājumu stundā X. Kā mēs varam kļūt brīvi no šīm atkarībām un ievainojamības? Ja atradīsim risinājumus, tad būsim brīvi. Ja tādu būs daudz, tad varēsim svinēt arī brīvu LATVIJU un zemeslodi.
Atklājoties afērai, mūsu leksikā parādīsies jauni lamu vārdi. Deputāti jau šobrīd ir lamu vārds, bet viņiem pievienosies jaunas profesijas, tādi kā ārsti, kas noklusēja afēru, kas gāja caur viņu rokām, jo, iespējams, baidījās zaudēt darbu, neiegūt algas pielikumu vai neuzticēties B.Geitsa privātās kompānijas “Pasaules Veselības organizācijas” “zinātnei”, tādi kā skolotāji, kas ne tikai neiebilda pret fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanos bērniem, bet darīja visu, lai masku valkāšana, 2 metri būtu jaunā normālība, tādi kā policisti, kas nostājās pret patieso varu - cilvēkiem, tādi kā žurnālisti, kas paši apraka ceturto varu, tādi kā lielveikali, kas terorizēja un izvirzīja ultimātus saviem klientiem. Jūs nevarēsiet attaisnoties, ka skatījāties tikai TV. Šajās profesijās ir jāstrādā ar galvu nevis jāpilda jebkuras pavēles no “augšas”. Ir jāapzinās, ka prettiesiskas pavēles nav jāpilda, tās nevar būt pretrunā ar augstākām Cilvēku vērtībām un tiesībām. Ko darīsiet, vai veicināsiet profesijas turpmāku degradāciju vai tomēr glābsiet savu mundieri?
Cilvēki piedzimst dzīvi un brīvi, bet korporācijas, par kurām ir kļuvšas lielākā daļa valstu, t.sk. arī juridiskā persona LATVIJAS REPUBLIKA, izdarīja visu, lai piedzimstot, juridiski tu skaitītos korporācijas īpašums. Piedzimstot tu iepeldēji ūdeņos, kur kļuvi par nedzīvu cilvēku - personu, tev tika iedots verga kods, kas kļuva par tavu turpmāko kakla siksnu. Ja sāki darboties pret korporatīvo sistēmu, tad siksna savilkās. Tajā iesaistījās korporatīvās sistēmas meitas uzņēmumi policijas, armijas un tiesu izskatā. Tev vairs nebija iespējams iet savu ceļu. Sistēma izlēma par tavu izglītību, sistēma izlēma par par tavu slimību, sistēma izlēma par tavu atkarību no tās. Tu vairs nebiji ne brīvs, ne cilvēks. Tava korporācijas izdotā dzimšanas apliecība kļuva par vērtspapīru, kas tika ieķīlāts citā korporācijā. Turpmāk par tavu audzināšanu, piederību korporācijām, kas melīgi nosauca sevi par valstīm, tika saņemta nauda. Tika segti arī visi tavi zaudējumi. Tavus sodus apmaksāja naudas korporācijas un melīgās valsts aktieri nepakautrējās soda naudu paprasīt arī no tevis. Tāda nekaunīga dubultā grāmatvedība visās korporācijās un to meitasuzņēmumos, kas uzmetās par taviem aizstāvjiem. Šajā slimīgajā un kroplajā veidojumā, kurā tu esi pataisīts par ticīgo viltus valdībām un “Panorāmai”, tev nekas vairs nepieder. Ne tikai vara, kaut likums pasaka pretējo, bet tev nepieder arī neviens īpašums, jo visi ir reģistrēti uz korporācijas “LATVIJAS REPUBLIKA” vārda un tu, kā juridiski dibināta firma UZVĀRDS VĀRDS, esi korporācijas īpašums un tikai šīs apliecības (pases) turētājs. Pamēģini kaut ko nedarīt pēc korporācijas priekšstatiem, pamēģini nepiekrist viņu soda mēriem un tu ātri pieredzēsi, ka tev, kā cilvēkam nepieder neviens īpašums. Viņus atļausies atņemt, apķīlāt, izsolīt. Kamēr runāsi ar viņiem kā pilsonis, persona, tikmēr tu atradīsies viņu teritorijā un viņu noteikumi tev tiks uzspiesti.
Taču pastāv iespēja no tā visa iziet. Atmosties kā cilvēkam, atmosties kā brīvam cilvēkam, kāds tu arī ieradies uz šīs ziedošās planētas. Neviens no mums nav augstākstāvošs par otru. Mēs visi esam līdzvērtīgi, neviens mums kā cilvēkam nevar uzspiest savus noteikumus un pakalpojumus. Ja kādam ir interese ar mums sadarboties, mēs varam noslēgt vienošanos, atrunāt procesu un izpildīt vienošanās saistības. Mums būtu jāslēdz pilnīgi individuālas vienošanās par savu bērnu izglītību. Mums būtu jāslēdz uz mūsu interesēm balstītas vienošanās par mūsu atveseļošanos. Ne viena no vienošanās pusēm nedrīkst dominēt un diktēt savus noteikumus. Vecās sistēmas pusē mēs tieši to arī pieredzam, visās korporācijas iestādēs tavas intereses nepastāv, netiek slēgtas vienošanās. Tiek slēgti līgumi, ko sastāda sistēma vai tā būtu skola, slimnīca vai banka, tev nav iespēju šajos līgumos iekļaut savus punktus vai svītrot kādus, kas tev nav pieņemami. Mūsu atmošanās kā nācijai būs tad, kad mēs skaidri ieraudzīsim, ka visa valsts pārvalde ar visām viņu privāti bruņotām vienībām, visas pašvaldības ir FIRMAS. Tās uzspiež savus pakalpojumus un soda tevi, ja tu viņu pakalpojumus nevēlies izmantot. Bet sodīt viņi savos korporatīvajos likumos var tikai personas un pilsoņus. Ja tu esi atmodies cilvēks, kas neatzīst sevī personu, kurā korporācijas vara grib tevi ievietot, tad viss viņu kāršu namiņš sagāžas, viltus vara ar pakalpīgajām tiesām, kas arī ir tādas pašas firmas, tev nevar neko izdarīt.
Studējiet cilvēktiesības, tur ir atrunātas daudzas no tavām dabiskajām cilvēka tiesībām. Bet arī tas ir tikai akts, kas ir kāda radīts un, kas šobrīd tiek pārkāpts visā pasaulē. Cilvēki var vienoties par savām tiesībām. Turpmāk bez starpniekiem, uzurpētām varām, korporācijām, bankām, birokrātu armijām. Tu un es esam brīvi cilvēki, kas tādi ir dzimuši un tādi var turpināt dzīvot. Ko darīt ar varu izdomā pats. Es savu vairs nevienam nedeliģēšu. Vienošos ar citiem dzīviem cilvēkiem, kā turpmāk dzīvot šajā pasaulē.
Dzīvojam mēs laikos, kad valsts varenību nosaka tas, vai tavā ieroču arsenālā ir atombumba. Tad ar tevi pārējie rēķinās, tad tu vari sēsties pie galda visās svarīgākajās sanāksmēs. Tad tev ir ietekme, tava balss vienmēr ir sadzirdēta. Kā ir ar mums cilvēkiem, vai mums ir ietekme, vai mums ir balss, kas tiek ņemta vērā pieņemot lēmumus? Neskatoties uz to, ka vara pieder Latvijas cilvēkiem, kā nosaka galvenais dokuments Latvijā - satversme, šobrīd mēs skaidri redzam, ka mums nav nekādas ietekmes, mūsu balss ir saucēja balss tuksnesī, mums vara nepieder. Ko darīt, vai mūsu rīcībā ir kaut kas līdzīgs atombumbai, lai ar mums sāktu rēķināties? Jā, mūsu rīcībā ir atombumba, kas var apstādināt veco gvardi. Un šai atombumbai vārds ir NAUDA. Tā ir paņēmusi mūs savā gūstā. Mēs dzīvojam naudas atkarībā, no algas līdz algai, vergojot šai naudas sistēmai. Mēs esam ielikti būrīšos, kuros ražojam enerģiju naudas īpašniekiem. Visa korporatīvā pasaule turās uz šo mūsu ticību naudai, kaut gan sen viņai vairs nav vērtības un seguma, sevišķi mūsdienās, kad nauda ir kļuvusi digitāla un nav nekādu problēmu palielināt nullīšu skaitu ekrānos. Vēlos piebilst, ka man nekas nav pret naudu, kā maiņas līdzekli, bet, ja tā kļūst par pašmērķi, reliģiju, tad tas viss vienā brīdī sāk vērsties pret mums. Mēs arī redzam, ka šobrīd notikumi virzās uz to, lai pilnīgi mūs pakļautu šai naudas varai, kas ir pakļāvusi gandrīz visas valstis un to valdības. Pie tam, tuvākajā laikā ir plāns pāriet tikai uz virtuālo valūtu. Te tev naudas ir, te sistēmai kaut kas nepatīk, ko tu dari un ar vienu klikšķi tu paliec bez naudas.
Mūsu ticība vai drīzāk neticība šim kapitālisma instrumentam arī ir atombumba, kas vienā mirklī var sagraut visu veco sistēmu, visu pārvaldību, kas patiesībā mūs paverdzina. Ja mēs atrastu veidus, kā savstarpēji varētu apmainīt preces un pakalpojumus, vienotos par maiņas līdzekļa alternatīvu, tad visa vecā starpniecība, pārvaldība un vergturība beigtos. Ja mēs vienotos par saviem finanšu instrumentiem, tad viņu ietekme un vara beigtos. Viņus uztur, spēcina tas, ka mēs joprojām izmantojam viņu finanšu instrumentus.
Vienojamies par citām vērtībām, kas būs pamats cilvēku ekonomikā. Mēs varam atslēgt viņu totalitārismu pārejot uz savu naudu, savu bartera sistēmu. Veidojam savu ekonomiku, savu izglītību, savu medicīnu, veidojam savus medijus. Tad kā dēles no mums pamazām atvienosies starpnieku armijas, birokrāti, tehnokrāti, vergturi. Turpmāk ar tevi rēķināsies, tava balss būs dzirdama, jo tava uzmanība, tava ticība ir tava atombumba. Un nekad vairs viņu neatdod citiem, kas to var pavērst pret tevi pašu.
Ne velti psihologi ir pierādījuši, ka cilvēka atmiņa ir īsa, labi atceramies līdz 2 nedēļām vecus notikumus. Politika ir nozare, kas šo visu labi pārzina, tā ir nozare, kas mūs ir krāpusi visvairāk, jo vienmēr aizmirstam, ka solītais tā arī līdz šim makā nav iekritis. Atliek tikai kaut ko sasolīt, skaisti uzsmaidīt, apvārdot un aitu bars atkal ir gatavs vilku iecelt par pārvaldītāju.
Cilvēki ir tik ļoti atradināti par sevi parūpēties, ka ir tendēti gaidīt mesijas un glābējus, katru reizi cerot, ka šoreiz gan loze būs pilna. Pie apvāršņa ir redzami nākamie solītāji, kas tagad gan visu uztaisīs likumīgi un kārtīgi. Potenciālie aitu bara pārvaldītāji esošā situācijā liek kārti uz lozungu “likums un kārtība pāri visam”, cerot, ka cilvēki šobrīd visvairāk vēlētos visu sakārtot. Viņi apvārdo visus ar kārtējiem viltus saukļiem, jo likumīgi, var teikt, viss notiek arī šobrīd, bet ne taisnīgi. Firma “Ministru kabinets” ir izdevuši likumus savas komercfirmas interesēs un tā kā viņiem ir pieejamas privāti militarizētas vienības kā SIA “VALSTS POLICIJA” un SIA “LATVIJAS ARMIJA”, tad viņi šo likumu uzspiež arī pārējiem ārpus kabineta, bez savstarpējas vienošanās ar mums, cilvēkiem. Problēma ir tajā, ka mēs nesaprotam lietas būtību - mēs, kā cilvēki, esam pataisīti par korporācijas “LATVIJAS REPUBLIKA” īpašumu, ietērpjot mūs fikcijā “persona”, kas pastāv likumdošanā, bet ne dabā. Kad tu piekrīti būt par personu, nevis cilvēku, tad tu atkal esi uzkāpis uz tā paša vecā grābekļa. Pārvaldītāju bildes mainīsies, bet kārtība, tikumi un likumi nē, jo firmas intereses vienmēr saistās ar lielākas peļņas gūšanu un tas ir visu vēlēšanu un viltus demokrātijas matrice.
Ja esi beidzot pieaudzis, to visu ieraudzījis, gatavs uzņemties par sevi atbildību, tad tas ir labs sākums, lai tev vairs nebūtu jākāpj uz veciem grābekļiem un kārtējo reizi jāpiedzīvo vilšanās par savu īso atmiņu.
Tagad katrs parāda, kas ir kas. Kad atklāsies afēra, tad varēsim vētīt katru pēc darbiem šajā karā. Kas reklamēja maskas un visus pārējos ierobežojumus, tie tika uzpirkti ar tiem 10 miljardiem, kurus aizņēmās. Vai kāds no jums izjuta palīdzību šajā laikā? Nē, jo visa nauda aizgāja stutējot apšaubāmo teoriju par vīrusu teroristu, kas ir jāapkaro. Ieviešot kara stāvokli, iesaistot armiju potēšanā. Šis šovs parāda, kurš ir kurš. Katrs savu ir pateicis, parādījis un izdarījis.
Mēs viennozīmīgi atteiksimies no šīs iluzorās politiķu pozīcijas un opozīcijas, kas šajā laikā strādāja tik saliedēti kā nekad. Kad iepriekš bija jāizlemj mūsu cilvēku labklājību un attīstība, tad visi sašķēlās un kašķējās, jo katram bija svarīgāks savs kumosiņš no naudas, ko sameta pilsoņi. Tagad ir atgriezts naudas krāns no korporāciju krāniņa. Tagad visa pozīcija un opozīcija dzer no viena krāniņa. Patiesībā viņi to ir darījuši vienmēr, bet šajā apgaismības laikā, kurā dzīvojam, tas ir kļuvis daudz uzskatāmāk. Mēs pamodāmies no šī sapņa un teātra, kurā mums iestāstīja, ka tu esi pilsonis, ka tu esi meslu maksātājs, ka tu esi šīs izrādes apmaksātājs, ka tu esi nespējīgs, tāpēc aprūpējams. Tevi vairs neviens neklausa, tavi, tie saucamie, pārstāvji tev pret tavu gribu tevi nopotēs. Kā pēc šī farsa, kas notiek, tu vēl kādu ietu vēlēt un turpināt sevi atzīt par rīcībnespējīgu? Pietiek. Paņem savu balsi atpakaļ un nekad vairs nevienam neatdod. Vienojies ar pārējiem dzīviem cilvēkiem, ka vara tagad esat jūs. Un veidojiet savus ciemus vai valstis. Un veidojiet tajos tādus likumus un tikumus, kādi būs jums par labu. Turpmāk tikai vienošanās būs veids, kādā var notikt darījums. Arī par un ar valsti.
Mums ir jānodrošina tāds tevis pārstāvēšanas formāts, kurā tiek realizētas tavas kopienas idejas. Šis skaistumkonkurss ar superīgākiem solījumiem ir jāizbeidz. Ir jāatlaiž ne tikai šī saima, bet jauna vairs nav jāievēl. Cilvēkiem ir jāvienojās pašiem ap vērtībām un jāpārvalda sava vieta pašiem. Sadarbojoties ar citām kopienām. Šāda sadarbība ir vienīgā alternatīva turpmākai dzīvei, nevis ellei, kur cilvēkveidīgie kļūst par dārzeņiem, kurus ēdīs tā īpašnieki. Visas pasaules oligarhi, kopā ar prostitūtu valdībām visā pasaulē. Karalis un visi viņa pavalstnieki ir kaili. Tagad visi zina, kas ir kas. Izveidojušās ir 3 grupas:1) afēristi, 2) atmodušies cilvēki, kas šo afēru atmasko vai ļauj tai ritēt savu gaitu, lai transformētu cilvēci, 3) aitas barā, kas klausa prostitūtas. Visu iestāžu vadītājus, kas saprata notiekošo, bet redzēja savu izdevīgumu, lai neiebilstu šim karam, es pieskaitu pie afēristiem.
Kas tu esi? Afērists, kara atmaskotājs (valdības medijos saukts jau par teroristu) vai aita barā, kas uz to noskatās, bet neko nesaprot? Kurā kastītē tu sevi varētu ierīmēt?
Mēs dusmojamies, čīkstam, jo par mums vairs neparūpējas, kā mēs gribētu, lai par mums parūpētos. Bet, kas tevi spiež izmantot šos piedāvājumus, kas tev šķiet indīgi. Atsakies no tiem, atgriezies pie zemītes un veido tādu mājas un darba vidi, kādu vēlies. Veidojiet sādžas vai ciemus ar saviem domubiedriem, veidojiet tajās tādas skolas, kādas vēlaties. Veidojiet tajās tādas dziedināšanas vietas kādas vēlaties, veidojiet tajās tādu ekonomiku kādu vēlaties. Nav ierobežojumu, jūsu teritorijās, lai valda jūsu likumi un tikumi.
Esošie notikumi jūs mudina, pagrūž uz priekšu, lai jūs ieraudzītu, ka ierobežojumi ir tikai jūsu prātā. Kā uzņemsies atbildību par dzīvi, tā notikumi sāks mainīties un kārtoties, kā vēlēsies. Mēs uz šo brīdi varam skatīties gan kā uz beigām, gan kā sākumu. Gan skumt par to, ka kaut kas beidzas, gan priecāties par to, ka kaut kas sāksies.
Es esmu atgriezies pie zemes, iegādājoties lauku īpašumu, kur veidošu savu Jauno pasauli. Ja atradīsies domubiedri, tad varam šādu pasauli būvēt kopā. Būs gan ātrāk, gan jautrāk. Runājot par ātrumu jāsaprot, ka dabā viss norisinās savā laikā un ciklos un dzīvi nevirza skaitļi excel tabulās. Arī mērķu sasniegšana nav galvenais. Šī mērķtiecība ir mūsos pārpārēm iepotēta un uzņemtie apgriezieni jau bija tādi, kas daudziem nebija izturami. Tāpēc šobrīd viss lēnām apstājās. Apstājās ekonomika un patērēšana. Pazūd mērķi un ambīcijas. Tuvojamies miera punktam, kurā varam sākt dzīvot pa īstam šajā mirklī. Mirklis pats tev pateiks priekšā ko darīt. Vari arī nedarīt, ja nav tādas vajadzības. Dzīvojot mirklī, tu sapratīsi, ka process ir svarīgāks par mērķi. Mērķis var kalpot, kā labs orientieris, bet, ja tas kļūst par pašmērķi, tad tu kļūsti par šī mērķa vergu.
Tuvojas pavasaris, daba modīsies un kļūs auglīga. Tā lolos savas sēklas, lai rudenī dotu bagātīgu ražu. Ko darīsi tu? Vai pievienosies atmodai, sējai un ražai? Ja nevari iesēt zemes sēklu, iesēj domas sēklu, iesēj nodomu. Laiks šobrīd ir ļoti auglīgs, jo Zeme ir patiesi izslāpusi pēc jaunas pieejas, attieksmes un notikumiem. Mēs, dzīvie cilvēki, esam tam visam gatavi, lai kopdarbībā ar Zemi radītu tādus šedervus, kādu cilvēce vēl nav piedzīvojusi.
Pēc kāda laika mēs būsim apgaismoti, ka 20. gs ir bijis viens liels patiesības slēpšanas akts. Visa iepriekšējā vēsture ir bijusi pārrakstīta, lai vieglāk varētu iebarot demogoģiju un kapitālisma ideoloģiju. Lai tu savu dievatziņu nomainītu pret naudatziņu. Šajā laikā esam atradināti par sevi parūpēties, atrofējot tās prasmes un spējas, kas tuvākā laikā būs ļoti nepieciešamas. Mēs joprojām visi dzīvojam korporāciju veidojumos, ko it kā sauc par valsti, ko it kā pārvalda vēlēti cilvēki, valsti, kur it kā vara piederot tautai. Kā šādās “valstīs” var būt valsts noslēpumi, kur patiesie varas pārstāvji - cilvēki, netiek par šiem noslēpumiem informēti? Kā šādās “valstīs” var likteni izlemt saujiņa birokrātu un politiķu, kas savās interesēs lemj pretēji tautas interesēm? Kā šādās “valstīs” politiķi - iluzionisti pārdod ideju par izkropļojumu nesošu vakcīnu, ko apmaksā tie, kas būs pakļauti kropļošanai?
Mēs skaidri sākam saskatīt šo viltus demokrātiju un cilvēku paverdzināšanu caur kapitālu. Mēs skaidri sākam saskatīt šo manipulāciju, šo nepārprotamo teātri un maskarādi. Kā rīkoties? Ko tu izvēlēsies - rūgtu patiesību vai saldus melus? Tavas izvēles noteiks to, ko piedzīvosi tālāk. Ja būsi beidzot pieaudzis, tad izvēlēsies patiesību, lai cik rūgta tā būtu, lai kā tev sāpētu tas, ka esi bijis piemuļķots un apkrāpts. Šī mācībstunda tev liks turpmāk pašam uzņemties atbildību par sevi, par to dzīvi, kādu vēlies piedzīvot.
Mūsu psihe ir sarežģīta mūsu daļa, kurā tikai daļa ir redzama un mēģināma izprast, bet liela daļa ir paslēpta otrā pusē, kas tiešā veidā nav atklājama. Veidi, kā tu vari atrast savas pazudušās, atgrūztās lauskas un tiekties uz vienotāku sevis būtību, ir dažādi. Viens no veidiem, kā mēs varam atklāt neatklājamo, ir lasīt apkārtējo pasauli. Viss, kas mūs sajūsmina vai liek mums novērsties, ir pavediens, kur slēpjas mūsu psihes daļa, tā, ko vēlamies iegūt vai tā, ko vēlamies noslēpt.
Ko mums šobrīd varētu vēstīt notikumi pasaulē, kur tava ietekme samazinās, kur tu tiec iedzīts stūrī ar ultimātu vakcinēties. Lielu daļu cilvēku satrauc tas, ka viņiem nav nekāda ietekme un teikšana pār notiekošo. Bet vai nav tā, ka tas šobrīd ir ļoti labi izgaismojies, bet patiesībā pastāvošs jau vairākus gadu desmitus vai simtus. Cik daudz tu varēji ietekmēt kādu izglītības un medicīnas pakalpojumu un kvalitāti vēlējies saņemt, cik daudz tev bija ietekmes izvirzīt savu pārstāvi domēs vai valdībās? Vai nav bijis tā, ka šī demokrātija un valstiskums ir bijis liels teātris, ko tev iemācīja spēlēt korporāciju pakļautībā esošās marionetes un iestādes?
Varbūt visa šī apgaismošanās ir par to, ka tev pašam beidzot ir jāuzņemās atbildība par savu dzīvi, skaidri norādot visām korporācijām, t.sk. korporācijai LATVIJAS REPUBLIKA: “Paldies, man jūsu kaitīgie pakalpojumi vairs nav vajadzīgi. Es vairs neesmu rīcībnespējīgs, par mani vairs nevajag parūpēties. Turpmāk rūpes par sevi es uzņemšos pats. Esat brīvi no manas aprūpes.”
Šim stāstam mani iedvesmoja mūsu ģimenes homeopāts Pāvels (links uz viņa rakstu zem stāsta). Savu viedokli par vīrusu esmu paudis vairākkārtīgi, ir tapusi arī stāstu sērija par godu šim Kroņa vīrusam (ŠEIT). Vīruss ir daudzdimensionāls un viņa krāsošana melnā krāsā norāda uz mūsu aprobežotību. Vīruss ir labvēlīga programma, kas ļautu mums pacelties nākamjā līmenī. Pēc katras slimošanas kļūstam gudrāki, veselāki, pieaugušāki. Katrs saslimst ar tādu slimību, kāda viņam var palīdzēt pāri tikt. Tas, ka šobrīd visa cilvēce izslimo vienas jaunas programmas instalāciju, nozīmē, ka ne tikai kā indivīdi, bet visa cilvēce esam gatavi pāriet nākamjā apziņas līmenī, nestādot vairs sevi centrā, bet iekļaujoties visā planētas ekosistēmā. Šī slimība, šis vīruss ir par vecās egoprogrammas atinstilēšanu un jaunās ekoprogrammas instalēšanu. Šāds scenārijs ir vienīgais, lai tu spētu doties tālāk. Un šobrīd korporācijas dara visu, lai cilvēki nesaņemtu šo jauno programmu, lai mēs turpinātu kalpot korporācijām un bankām. Jaunajā pasaulē tām vairs nav vietas, tāpēc tik uzstājīgi caur nopirktām valstu administrāijām cilvēki tiek pieturēti pie vecajām programmām. Caur iebiedēšanu, reiderismu, pakļaušanu.
Cilvēki, esam atvērti šim vīrusam, programmai, taisām programmas pavairošanas ballītes, lai mēs ātrāk atbrīvotos no vecām lietām, pradumiem, programmām, kuru laiks ir pagājis. Vai tu vēl vēlies vakcīnu?
Šajā vietā pirms daudziem tūkstošiem gadu ieradās aisti, cilts, kas nāca no dienvidiem apraudzīt savu ziemeļu zvaigzni. Šie cilvēki bija viedi, krietni un radoši. Kur viņi parādijās, tur dzīve plauka, ziedēja un deva augļus. Tika radīta paradīze zemes virsū.
Šajā vietā cilvēkiem joprojām ir spējas radīt. Radīt stāstus, dziesmas un dejas. Tik liekot ikdienas soļus, aizmirsām šo savu radīšanas un zināšanas prieku un spējas. Cik labi, ka ir šāds laiks, kad dambis plīst un mūsu radošums izlīst. Veikali ir aizvērušies un mums jāpieiet lietām radoši. Izrādās dāvanas mīļajiem var ne tikai nopirkt, bet arī radīt, savām rokām uztaisīt, ar savu galvu izdomāt. Cilvēki sāk domāt, kā radīt savu dzīvi, lai vairs nebūtu jāvergo korporācijām un kredītiem bankās. Tiek iegādāti zemes īpašumi, lai audzētu savu pārtiku, tiek radītas platformas, lai nevajadzētu vairs uzturēt milzīgās starpnieku armijas, tiek veidotas kopienas, lai dalītos priekos un bēdās, lai mēs varētu piedzīvot pusbēdas un baudīt vismaz dubultpriekus.
Tā dzīvojot mēs sapratīsim, ka paši varam nodrošināt sev tādu dzīvi kādu vēlamies. Nebūs vairs vajadzīgi vergturi, kungi, pārvaldītāji, administratori, birokrāti un citi varas uzurpētāji. Tu piedzīvosi brīvību, viedumu un mīlestību.
Katrs esam kā programma, kas ir savā laikā uzinstelēta. Mēs esam dabīgais intelekts, kas šobrīd tiek nostādīts pret mākslīgo intelektu, kas draud pārņemt cilvēci. Mūs novēros, likteni izlems SIRI vai citas mākslīgā intelekta būtnes. Vai gribat ieiet tādā pasaulē? Pasaulē, kas cilvēkam vairs nav labvēlīga. Vai mēs, cilvēki, to šobrīd vēlamies? Filmas par šo jau ir uzņemtas, šīs filmas vīrusu programmas jau ir mūsu galvās. Esam ieprogramēti scenārijam, ko mēs paši nevēlamies.
Cilvēki, nelolojiet cerības par labākiem politiķiem un varu. Apzinieties, ka vienīgais, kam ir vara, kas ar to ir apveltīts ir cilvēks. Visa enerģija ir cilvēkos. Viņu dabīgajā intelektā, sirdī un ķermenī. Bet mēs esam iemācīti, ka visa vara ir naudā. Tikai tāpēc, ka tu ļāvies šai maldināšanai, esošā pasaule un vara turās uz ticību kaut kam tur ārā. Ārā nav enerģija un spēks. Tā ir tevī, tu esi apveltīts apzināties šo brīdi, tu vari izvēlēties tādu pasaules ritējumu, kādu vēlies.
0
