KĀDU GLOBĀLISMU VĒLAMIES PIEDZĪVOT? Sestais stāsts par robežām
Izvairīties no glabālisma nav iespējams, jo tāda ir nākamā apziņas attīstības pakāpe. Joprojām ejam cauri egocentriskam (orientēts uz sevi) un etnocentriskam (orientēts uz manu grupu, nāciju) pasaules uzskatam un pie katra durvīm jau kādu laiku klauvē aicinājums paplašināties, lai iekļautu sevī vairāk pasaules. Nākamā attīstības pakāpe ir pasaulcentriska, aiznākamā kosmocentriska. Tā ir evolūcijas spirāle caur kuru attīstas gan cilvēki, gan cilvēce kopumā. Tāpēc neizbēgami pie apvāršņa ir parādījies aicinājums atvērt robežas un prātus. Šajās apziņas pārejās vēl ir klātesošas vecās ietekmes un paradumi, tāpēc jaunā pasaule vēl tiek skatīta caur vecām brillēm. Tāpēc šajā pārejā no etnocentriskas uz pasaulcentrisku apziņu daudziem šķiet, ka ārējā pasaule izskatīsies līdzīga, tikai tirgus placis un peļņa būs lielāka.
Cilvēks vai nācija, kas ir augusi apziņā, skaidri redz šī prāta piedāvājuma divkosību un nav vairs gatavība iet uz kompromisiem dēļ sava vai nācijas izdevīguma. Jaunā apziņas pakāpe, tās vērtības jau iekļauj sevī visu pasauli. Nav vairāk ienaidnieku, kurus jāuzveic, lai piekļūtu lielākam kūkas gabaliņam. Mostās apziņa par saitēm starp visu dzīvo, par gara radniecību ar ikvienu, kas spēj elpot, kustēties vai apzināties. Scenāriji, kā pasaultelpa savienosies, var būt dažādi, jautājums vienmēr ir - ko vēlas pieredzēt cilvēki? Kādas būs vilkmes, griba, tādas būs manifestācijas un materializācijas. Katra cilvēka iekšējā pasaule ir dievišķā griba, kas veido ārējo pasauli. Kad apziņa ir pakāpusies, tad pakāpjas arī matērija. Tās nav atdalītas, tas ir viens.