Sašķeltie un pārvaldītie jeb vai esam jau gatavi piedzīvot ziedošāku zemi?
Tuvojas vēlēšanas un cilvēki ieņem savas pozīcijas ierakumos par to vai vajag uz tām iet vai nevajag. Šīs pozīcijas neko nedos, iešana vai boikots neko nemainīs, jo šis ir pārvaldīts karš, kurā visi tiek saskaldīti, tāpēc arī pārvaldīti. Pēdējo 2 gadu laikā pie mums Latvijā ir realizējušies 4 notikumi, kas šeit dzīvojošos cilvēkus ir sadalījuši n-tās nometnēs. Vislielākais un jūtamākais dalījums ir saistīts ar kovidafēru, kur propoganda sadalīja cilvēkus ticīgajos un neticīgajos. Tad nu šī jau ir pirmā naidīgā nometne, kur viens ar otru nav gatavs kopā būt. Tad notika neleģitīmas pašvaldības vēlēšanas, kas izmainīja spēles noteikumus pašvaldību līmenī, samazinot novadu skaitu, attiecīgi padarot tos vieglāk manipulējamus. Šīs vēlēšanas un reformu atzina mazākums, viena trešā daļa. Tad sākās karš, kur liela daļa ietinās citas valsts karogos, nostādot tos augstāk par savējo, arī saviem cilvēkiem, kas palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem. Kārtējie cilvēki sadalījās vēl vismaz 2 naidīgās nometnēs, kas gatavi viens otram kaklu pārgrauzt. Un tagad tuvojas vēlēšanas, kas safragmentēs cilvēkus vēl sīkākās vienībās.
Šie 2 gadi ir cilvēkus sadalījuši tā, ka vienošanās ap kaut ko šobrīd nav iespējama, ja kāda daļa neatskārtīs, ka šie visi ir bijuši mākslīgi veidoti un vadīti notikumi. Pasaule un cilvēki strauji sāk mainīties un viņi atskārš, ka nav vairs jāizvēlas starp to, ko tev piedāvā pārvaldnieki jeb vergturi, jo gan par, gan pret dod tiem enerģiju pastāvēt. Ir bezgalīgi daudz izvēļu, kas var radīt tādu pasauli un sadarbību starp cilvēkiem, kas nodrošinās pārticību un mieru visiem. Papildus minētām sadalītībām vēl ir daudzas, par kurām cilvēki joprojām ir gatavi karot, tās ir veidojušās ilgstošākā laika periodā, tās ir ideoloģijas, reliģijas, tautības. Tās visas kļuvušas par aplokiem, kur var labāk saskaldīt un pārvaldīt.
To esam pieredzējuši, jo esam aizmirsuši, kas mēs esam. Cilvēks, pirmkārt, ir cilvēks, ar dvēseli apveltīts, dvēsele ir daļa no gara, tajā mēs visi esam līdzvērtīgi. Ja sāksim to piedzīvot un aptvert, tad neviens mūs vairāk nespēs sadalīt, mūsu izvēles balstīsies mūsu sirdsapziņās nevis aploku fermeru piedāvājumos. Cilvēku apvienošanās cilvēcībā ir pamats tam, lai vergturības mācībstunda būtu apgūta un mēs varētu sākt piedzīvot ziedošāku dzīvi uz zemes.