Antiņu laiks
Katrā etnosā, katrā tautā ir teikas un pasakas, dainas, kur apslēpta gudrība, kas var būt pamats izejai no bezizejas. Jau kādu laiku alkstam pēc Lāčplēša vai Laimes Lāča, kurš mūsu vietā visu sakārtos. Manās sajūtās atbilstošākais tēls šim laikam ir Antiņš, naivais ideālists, pamuļķis no vecāko brāļu puses. Antiņš bija norakstīts kā nespējīgs, bet tieši viņš bija tas, kas izdarīja neiespējamo, ko nespēja dzīves luteklīši, titulētie un bagātie.
Antiņš no sabiedrības puses tiek dēvēts par neprātīgo, jo nedzīvo kategorijās “pareizi” / “nepareizi”, “labi” / “slikti”, “iespējami” / “neiespējami”. Tāpēc viņa tvērums ir plašāks kā pērējiem, ierobežojumu nav, kauna un vainas sajūtas nav. Ir atvērtība tam, kas tiek piedzīvots. Neveiksmes nav šķērslis, lai mainītu ceļu vai apstātos, nav sajūtas par neveiksmi un citu nievājošie epiteti, ka esi lūzeris, neko nemaina.
Stikla kalns simbolizē iluzoro, šķietamību, ka kalns /šķērslis pastāv, tāpēc viņu nevar iekarot / pārvarēt klasiski. Netradicionāli risinājumi iespējami, ja neesi ielikts rāmī, nav spiediena tev ko sasniegt noteiktā veidā. No Antiņa neviens neko negaidīja, spiediena nebija, viņš bija saglabājis savu radošumu skatīties uz pasauli ar bērna acīm. Viņa prātā nebija iedēstīta programmas, ka kaut kas nav iespējams.
Šī atvērtība, paļāvība, uzticēšanās mirklim un izaicinājumam ir tā atslēga, kas katram no mums un visiem kopā var atslēgt redzēšanu uz to, ka kalna jau patiesībā nav, ka nav šķēršļu piedzīvot stāstam laimīgas beigas, ka kalna izveidē nav vainīgie “lielie brāļi”, “stulbie priekšnieki” vai “korumpētie politiķi”, ka tās ir tikai atrunas, lai kalnā nebūtu jājāj tev. No latviešiem, manis, tevis globāli šobrīd nekas netiek gaidīts, jo visur stabili esam pirmajās vietās no beigām, esam tādi kā Antiņi, kas ar visu ir apmierināti, jo pieņem visas kārtības, genocīdu un totalitārismu, kas plosās stikla kalna pakājē. Antiņa kvalitātes ir tās, kas šobrīd ir nepieciešamas, lai spētu pārvarēt “nepārvaramus” šķēršļus ceļā uz laimīgāku cilvēku, sabiedrību un pasauli. Bez stikla kalna, šķēršļa pārvarēšanas nav iespējama laimība, sevis vecā pāraugšana, jaunas pasaules un kārtības piedzimšana.