Laimīgu Jauno?
Atrodamies savā sasaitē ar apkārtējo sabiedrību, kurā padodam tālāk to, ko esam dzirdējuši un pieredzējuši. “Priecīgus ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu” arī ir daļa no šīs spēles. Ir tieksme būt priecīgo un laimīgo, balto un pūkaino pusē. Bet vai apzināmies, ka tā ir tikai puse no stāsta un ceļa? Es nevaru nokļūt kalna virsotnē, ja neizeju caur ieleju. Es nevaru nokļūt gaismā, ja nepiedzīvoju tumsu. Es neatšķiru prieku, ja nepiedzīvoju bēdas. Es nepiedzimtu, ja nebūtu arī tumsas, es nepārdzimtu, ja nebūtu ēnas.
Laime, manuprāt, ir spējā pieņemt un izprast abus galus, būt mierā ar to, kas tiek pieredzēts. Es aicinu novērtēt un svētīt visu, kas iekrāso pasauli dažādās krāsās, kas padara to plašāk aptveramu un pieredzamu, kas rada iespēju pacelties pāri šķēršļiem un pāraugt sevi veco. Lai atnāk gads, kāds atnāks! Lai atvērtība gan priecīgajam, gan bēdīgajam! Ja priecāsimies, tad priecāsimies no sirds. Ja bēdāsimies, tad bēdāsimies no sirds. Ja būsim ar to mierā, tad būsim laimīgi.