Ko simbolizē melnsvārči un baltsvārči?
Dabā viss ir dzīvs un klātesošs, dabā saspēle notiek “dzīvajā”, tā ir dzīvā pasaule. Cilvēks, kaut arī dabas un dzīvā sastāvdaļa, dzīvi pavada prātā, kaut kur starp pagātni un nākotni, bet ne šeit un tagad, “dzīvajā”. Lai cilvēku novirzītu no dzīvā, klātesošā, dievišķā, sistēmā ir radītas nedzīvas nozares, iestādes un to sludinātāji. Baltsvārči ir tie, kas konvencionālās iestādēs sagaida šajā pasaulē ienākošas dzīvas būtnes un ienes tos lietu, nedzīvos reģistros. Viņiem sava loma arī plānoto pandēmiju eskalēšanā un miroņu pavairošanā. Bet visvairāk mirušo garu uztur melnsvārči, tie, kas atbild par nedzīviem cilvēkiem. Mirušā izglītībā tādus valkā augstāko skolu procesu vadītāji un šo iestāžu absolventi, tiesās melnos svārkus uzvelk tie, kas spriež par nedzīvos reģistros ierakstītiem cilvēkiem (personām, juridiskām fikcijām, nedzīvām lietām), baznīcās tādus valkā ganāmpulka pieskatītāji, mirušo valstības promotētāji. Viņi simboliski ir arī tie, kas pieliek treknu punktu šim nedzīvam stāstam. Akla uzticēšanās zinātnes, izglītības, medicīnas un citām sistēmām neļauj mums piedzīvot dzīvu un atvērtu dzīvi klātesamībā un ir novedusi cilvēci līdz kraujas malai.
