Cilvēce iet bojā, cilvēki jūk prāta, bet es turpinu iet uz darbu
Ir pagājuši 3 gadi, kopš izgāju no sistēmiskiem darbiem. Nevarēju vairs iet pret savu sirdsapziņu. Nevarēju vairs atbalstīt to, kas veicina cilvēku gulēšanu. Sava pieredze man uzkrāta izejai no sistēmas, ar ko ikdienā arī dalos. Lielā mērā jāatzīst, ka konvencionālie izglītības pakalpojumi ir par nomaldīšanos prāta pasaulē un ego audzēšanu. Jāatzīst, ka konvencionālie medicīnas pakalpojumi ir par sava veseluma un veselības nodošanu farmācijas kompānijām. Jāatzīst, ka mediju vara de jure ir noteikta neatkarīga, bet de facto tā ir kļuvusi par prieka māju, kur maksātājus nebrāķē. Jāatzīst, ka tiesiskums ir beidzies līdz ar vakcinēšanas uzsākšanu un tiesu vara arī ir kļuvusi par bordeli. Jāatzīst, ka būšana savā valstī vairs nepasargā mani no varas (savu kalpu), policijas un tiesu izpildītāju (drīz arī armijas, zemessardzes) represijām un cilvēku tiesību pārkāpšanas, genocīdu pret cilvēkiem.
Cilvēkos ir milzīga vilšanās, bet milzīgais materiālais spiediens, kas ir mākslīgi izraisīts visā pasaulē, manipulējot ar visām cenām, ir novedis cilvēkus izmisumā. Daudzi aptver, ka cilpa savelkās, bet turpina vēl iet uz darbu, jo šķiet, ka izejas nav. Un tas ir tāpēc, ka cilvēki ir atrofēti, skolojot visus par patērētājiem, par sistēmas skrūvītēm, nespējot vairs radīt un sevi nodrošināt ārpus tās. Tas ir tāpēc, ka cilvēki ir sadalīti, sašķelti nacionalitātēs, reliģijās, klišejās un normās, nespējot vairs nenosodīt, nenoriet citādi domājošos. Tas ir tāpēc, ka visi ir veidoti pēc parametriem un programmām, kur atšķirties no tām nozīmēja dabūt “pa zobiem”, tādejādi nerunājot vairs to, ko gribās pateikt, darot to, ko patiesībā negribas darīt, paturot daudz ko pie sevis, pazaudējot drosmi būt tādam, kāds esi.
Es dzirdu un jūtu, ka arvien vairāk cilvēku atvieno savus kabeļus no sistēmas, nedodot tai tik daudz vairs savas uzmanības un resursus. Viens no pēdējiem kabeļiem, kas ir palicis, ir vēlēšanas, atkarība no prezidentiem, ministriem un ierēdņiem. Cilvēki, šīs zemes pamatiedzīvotāji, dzīvi vīrieši un sievietes var vienoties par savu valsti, saviem noteikumiem un cilvēkiem, kas viņus pārstāvēs. Bez vēlēšanām, bez aktieriem un režisoriem. Nav jāboikotē vēlēšanas un jāturpina iet uz darbu, patērēt sistēmu. Tad nekas nemainīsies. Ir jāignorē visa sistēma un kopā ar cilvēkiem jāveido sava pārtikšana, sava izglītība, medicīna, ekonomika un politika, sava valsts.