Slimība, kā sabiedrības spogulis
Slimības vienmēr ir pavadījušas mūs nevis tāpēc, lai sodītu un atņemtu, bet lai mācītu un dotu. Dotu iespēju katram cilvēkam un cilvēcei kopumā tikt vaļā no tā, kā laiks ir pagājis, kam jātransformējas. Tā ir iespēja augonim pārsprāgt un izvadīt no organisma veco, slimo, nederīgo. Slimība ir kā iespēja pāraugt jaunā kvalitātē. Tas notiek gan cilvēkā, gan cilvēcē kopumā. Katra epidēmija pasaulē izpauž cilvēku dabu. Un tagad cilvēku dabu izpauž slimība C0V!D !9.
Kā tu raksturotu cilvēci, kas slimo ar slimību, kuras nav, bet atļaujas būt sevis apkrāpta? Kā tu raksturotu cilvēci, kas nezin, ka viņa joprojām atrodas vergturībā, bet domā, ka ir pasaules naba? Mākslīga medicīna, mākslīga izglītība, mākslīga lauksaimniecība un pārtikas industrija, mākslīga dzīve pilsētās. Ja jau viss tik mākslīgs, tad arī slimība nevar būt dabīga.
Drīz kāršu namiņš sagāzīsies un kāds tad būs pamats uz kura nostāvēt? Viss, ko stāstīja mums politiķi, būs bijis tikai meli. Viss, ko mācīja mums skolās, nebija par mūsu, bet sistēmas un politikas vajadzībām. Viss, ko ārstēja mums sistēmas medicīna, bija tikai par to, lai cilvēks kļūtu vēl atkarīgāks un slimāks. Gandrīz viss, kas ticis saražots bija tikai par peļņu.
Lai tiktu vaļā no šiem augoņiem, cilvēkiem caur šo slimību ir jāsajūk prātā. Tādas ir zāles šai slimībai, kuru daži apsviedīgi puiši izdomāja. Kad prāts būs uzkāries, tad atklāsies, ka varam dzīvot un turēties pie savas SIRDS APZIŅAS, kas ir Dieva vēstnesis uz šīs zemes. Tā ir iespēja cilvēcei, kļūt pieaugušākai un viedākai. Tev necelsies vairs roka kādu piekrāpt, jo tu apzināsies, ka viss nāk atpakaļ. Ko sēsi, to pļausi. Tā būs apgaismība katram atsevišķi un cilvēcei kopumā. Mums sāksies cita dzīve, mēs beidzot sāksim DZĪVOT.