Likumpaklausība
Lielākā daļa cilvēku ir likumpaklausīgi. Liela daļa neiet pāri sarkanajai gaismai pat naktī, kad tuvumā nav dzirdams neviens auto troksnis. Šī dziņa būt likumpaklausīgam mūsos ir iezīsta ar mātes pienu. Visa smagnējā valsts iekārta vienmēr ir pie šī jautājuma piestrādājusi, baidot mūs ar sekām, lai mēs baidītos, izjustu kaunu un vainas apziņu.
Nekad neviens progress nav noticis klausot likumdošanai, tieši pretēji - visas pārmaiņas, sasniegumus ir radījuši cilvēki, kas nav sekojuši ierastām instrukcijām un ceļiem. Tā radās vīns, auto un citi cilvēces sasniegumi.
Šobrīd redzu šo analoģiju ar PANIKAS PANDĒMIJU, kur mums ir aizliegts būt cilvēkiem, sociālām būtnēm. Cik daudzi no mums to ievēroja? Šis spiediens būt atbildīgam kārtējo reizi tika veidots, lai mēs iežmiegtu savu asti starp kājām. Šis viss teātris ap slimību ir radījis priekšnoteikumus cilvēku apgaismībai un varas atmaskošanai. Tikai tāpēc, ka mēs neklausīsim bezjēdzīgi izdotiem likumiem un ierobežojumiem par NEKO, mēs kļūsim atkal svabadi. Pateicoties mūsu drosmei nebūt paraugpilsonim.