Patērētāja nāve
20. gadsimta etalons un ekonomikas vilcējspēks ir saguris. Viņš mirst. Visu korporāciju sapnis, dzīvelīgs patērētājs, iet bojā. Patērētājs vēl elpo, kaut maskas sāk jau traucēt. Patērētājs vēl sapņo par trakulīgu iepirkšanos, par galvu aizraujošiem kruīziem. Viņš ir gatavs darīt jebko, lai vēl pagaršotu šo saldo augli. Viņš ir gatavs kļūt arī par trusīti, kas gatavs ielikt galvu cilpā, lai piedalītos šaušalīgā eksperimentā, kurā neviens viņam nesola labu galu. Pat eksperimenta režisori un izpildītāji atbildību neuzņemās. Patērētāji ne tikai ir gatavi mirt dēļ iedomātām nākotnes izklaidēm, viņi vēl musina visus saprātīgos, ka jābūt atbildīgiem, jābūt solidāriem, lai viņiem realizētos sapnis par patērēšanu. Vēl trakulīgāku kā iepriekš.
Bet evolūcijas dzirnas turpina lēni malt. Tās samaļ vienu nesaprātīgo patērētāju aiz otra. Tās šķiro graudus no pelavām. Cilvēkiem pa labi, patērētājiem pa kreisi. Kad veikali vairs nestrādās, tad atlikušie pusdzīvie patērētāji uz ceļiem lūgsies: “Man ir tikai viena vēlēšanās. Dariet ar mani ko vēlaties, bet pirms nāves es vēlos vēl vienu reizi trakulīgi iepirkties.”