LATMīlestības valoda
Gana pasaulē esam mācījušies sadalīties. Pēc ticības, ideoloģijas, tautības, valodas, kultūras, ķermeņa un prāta. Ir pienācis laiks atrast vienoto, to, kas katram cilvēkam ir klātesošs, daļa no ceļa un stāsta. Tā, kas ir piemītošs katram cilvēkam, kas ir viņa alkas, ir mīlestība, spēja mīlēt un ļauties mīlestībai. Tā ir substance, kas caurauž visu universu, tā ir došana, bez kā nav iespējama būšana. Ja nebūtu došanas, nebūtu arī pasaules. Tā dzīvo visa dabas pasaule, bet cilvēks ir pārāk aizrāvies ar noslēgšanos no šī avota, tāpēc arī piedzīvojam laikus, kurā paceļas jautājums “būt vai nebūt cilvēkam?”.
Mums ir jāatjauno saikne ar mīlestības avotu, jāmācās atkal staigāt un runāt mīlestības valodā, tajā, ko saprot ikviena dzīve būtne uz šīs zemeslodes. Veids, kā mēs varam atjaunot spēju piedzīvot pasauli krāšņāk, skaidrāk, garšīgāk, smaržīgāk un jūtīgāk ir iegrimt mākslu pasaulē. Ne no patērētāja puses, bet radītāja. Sākt radīt autentiskas skaņas, kuras radām jau kopš piedzimšanas kliedziena. Mūzikas valoda ir universāla, tajā var saprasties ikviens cilvēks uz šīs zemes. Jāatsāk pieskārienu terapija, mēs visi esam tajā apdalīti, tāpēc izpaužamies tik atdalīti un robusti. Jāsāk deju terapija, kurā mēs atjaunojam pieskārienu un kustību valodu, kas ir universāla visā pasaulē. Ir jāatjauno kaligrāfija, kur izpaužam savas spējas uzskicēt harmoniskāku pasauli, kurā ir vietas cilvēkam un cilvēcībai. Ir jāatcerās krāsu maģija, spēja savienot elementus, lai pasaules sadalītībā atjaunotots miers un vienotība.
Mūsu bērni alkst pēc šādas pasaules, šai pieejai ir jābūt skološanas un audzināšanas pamatā. Kad būsim kādu laiku tā dzīvojuši un auguši, tad pasaulē iestāsies miers, labklājība un brīvība, viss, ko mīlošs cilvēks var vēlēties.