LATMiers ir mūsu pamatstāvoklis
Miers nav kaut kas tāds, kas jāizcīna vai jānopelna. Miers ir mūsu pamatstāvoklis, kad esam mierā ar sevi un pasauli. Kas izraisa manī nemieru, kas izraisa vēlmi karot un otru nogalināt? To izraisa sašķeltība, sevis sajušana, kā kaut ko atrautu no visas Zemes vai Universa ekosistēmas.
Kad es sāku dzīvot šajā prāta sadalītajā pasaulē, kad es pats nostājos kāda pusē, tad manī dzimst nostāja par to, kas ir pareizi un nepareizi. Tad manī parādās motivācija citus pārveidot pēc mana ģīmja un līdzības. Tad rodās pareizās un nepareizās ideoloģijas, reliģijas vai tautības. Tad rodās vēlme iet un aizstāvēt savas “pareizības”. Cilvēku aklums, vēlme visu polarizēt rada šīs likstas, kas ierauj pasauli cīņās par savu taisnību, kas tiek uzspiesta pārējai pasaulei.
Šī brīža situācija, kurā cilvēci ir ierauta karā vismaz jau 2 gadus, skaidri parāda, kas darās cilvēkos, viņu prātos un domās. Viss, ko mēs piedzīvojam ārējā pasaulē ir mūsu iekšējās pasaules atspoguļojums. Prāts nav remdināms tieksmē pēc iekarošanas, sašķelšanas un paverdzināšanas. Tas ir vāveres ritenis, kurā tiekam ierauti, lai vairāk sev iegūtu, labāk sevi parādītu, vairāk medaļas izcīnītu. Šī sacenšanās ir bezgalīga no kuras izeja ir tikai sākt dzīvot savā sirdstelpā, kurā sirdsapziņa ir pamats jebkuriem lēmumiem, kuri vairs nevar būt pretrunā mani un pasauli. Kad sirds apziņa būs klātesoša manī un tevī, tad kari kļūs par kaut ko aizvēsturisku. Dzīvojot sirds telpā, mēs viens otru izjutīsim kā brāli un māsu, ko sargāt, nevis slaktēt vai paverdzināt.
Mēs nevaram atbildēt par pasauli, bet varam atbildēt par sevi. Mēs katrs esam radītājs mieram vai karam. Ko sēšu, to pļaušu. Sēšu mieru, piedzīvošu mieru. Sēšu naidu vai dusmas, piedzīvošu karu un postu. Lai miers manī, lai miers tevī, lai miers pasaulē!