LEC!
Vairākas reizes dzīvē esmu paļāvies plūsmai, aicinājumam, sirdsbalsij un sekojis tai, neskatoties uz to, ka prāts piedāvāja palikt komfortablajā pusē, kur ir skaidrība par rītdienu, zināms algas saņemšanas datums, visi izdevumi un ieņēmumi balansā. Katrā gadījumā, prāts aicināja nesteigties ar sasteigtu un neizsvērtu lēmumu. Laika gaitā mēs visi esam kļuvuši par prātīgiem sapiensiem, kas tā ir audzināti un skoloti, kas ļoti ir iemīlējuši komfortu, paredzamību, tik ļoti, ka dažos gadījumos pat labāk izvēlētos nāvi nekā lēkt nezināmajā.
Visās reizēs, kad esmu paļāvies un lēcis nezināmajā, esmu bijis laimīgs un pārsteigtrs, cik liela ir bijusi mana izaugsme šajā nezināmajā teriotrijā. To apstirpinās ikviens psihologs, ka vislabāk mēs attīstamies nekomforta zonā, jo tā ir dizainēts mūsu prāts, viņš darīs visu, lai arī šo neskarto teritoriju padarītu zināmu un tāpēc ir gatavs mācīties, dienu un nakti. Uztveres spējas šādā stāvoklī ir milzīgas.
Laiks, ko šobrīd piedzīvojam, ir par tavu gatavību lekt, lekt nezināmajā, atteikties no iedomātā komforta un paredzamības. Kā būs? Garantiju nav, bet, ja apzinies mūžību sevī, tad jau nav ko zaudēt, var tikai iegūt. Patiesa dzīve nenotiek paredzāmībā, iecerēto plānu sasniegšanā. Tā notiek nejauši, tieši šajā brīdī, nenojaušot, kas būs nākamajā brīdī. Iedrošinājumam, aicinu atcerēties notikumus, kad ceļojāt kādā nezināmā vietā, bijāt kādā retrītā pirmo reizi vai veicāt ko tādu, no kā sākumā baidījāties. Tāda atvērtība, uztveres asums, prieks par procesu un gandarījums par redzēto, dzirdēto un sasniegto nerādījās pat optimistiskākos scenārijos. LEC!