LATTavs ceļš uz LAIMI
Mums nekad nav mācīta mīlestība, kā mums mīlēt sevi un pārējos. Mums vienmēr mācīja, kur iet un ko darīt. Padomiņš bija vecākiem, skolotājiem, vadītājiem un valdītājiem. Vienā brīdī atsakoties no savas mīlestības pret sevi un savu ceļu, tu sāki piedzīvot citu dzīves un ceļus. Tu iekļuvi prāta pasaules matricē, kurā ieciklējies uz sabiedrībā valdošām normām un noteikumiem. Tu radīji savu viltus veidolu, lai ierakstītos apkārt esošajās sistēmās, jo tev šķita, ka tā būs drošāk.
Tevi mācīja, ka laime ir sasniedzama ārējā pasaule un kaut kas ir jāizdara, kaut kur ir jānokļūst, lai tu to iegūtu. Tā mēs sākām dzīties pēc iluzorās laimes, kas mums caur medijiem tiek programmēta īpašumu, lietu, naudas, baudas, slavas un varas veidā. Kad tu kaut ko šķietami sasniedz, tavs prieks ir īss un tu nolem, ka jāiegūst kas vairāk, tad gan būs laime. Kad esi šādā veidā vairākas reizes uzkāpis uz viena un tā paša grābekļa, iespējams, ka aizdomājies, vai gluži visiem vajag ticēt un klausīt. Iespējams, ka šajā pauzē sajūti dzīves plūsmu, kas maigi tev pieskaras un vilina sev līdzi. Ja tava prāta pasaule jau ir ieplaisājusi, iespējams, ka paklausīsi savai sirdsbalsij un neprātīgi tai sekosi - lai piedzīvotu un izdzīvotu savu patieso būtību, savu plūsmu, kas aiznesīs tevi brīvībā un pārpilnībā. Tu piedzīvosi laimi un mīlestību.