Esam iekļuvuši apburtā lokā, kur šķiet nav izejas. Tēvs un māte noplāta rokas un ved bērnu prom no mājām, uz dārziņiem un skolām. Nav faila, ka varētu tā nedarīt. Šajās iestādēs izdresē sekot jebkādiem noteikumiem, nedomāt, nejust un izpildīt. Tās ir kalpu un vergu programmas, kas tiek noslīpētas vairāku desmitu gadu garumā, lai nebūtu failu par citu iespēju. “Slikti mācīsies un uzvedīsies, nedabūsi labu darbu” ir vadmotīvs, kas liek to visu paciest un tiekties kļūšanā par labāko, skaistāko, gudrāko vai bagātāko vergu. Kas ir bijis tas lūzuma punkts, kas ir licis atdot brīvību? Kas ir tas, kas var pārraut šo apburto loku un radīt iespēju atkal veidoties sētām un dzimtām? Ir sajūta, ka tikai milzīgi globāli satricinājumi var glābt šo zemi un cilvēkus. Jo sliktāk klāsies, jo lielāka būs iespējamība, ka mēs te ar saviem dēliem un meitām vēl būsim un elposim.