Vai baidies no kritiena?
Izvairīšanās no sāpēm, ievainojumiem ir veids, kā cenšamies kādu brīdi dzīvot, noslēpjoties, norobežojoties no pasaules un apkārtējiem, kas varētu mūs ievainot. Šādā norobežotībā ādas un sienu biezums palielinās, aizvien vairāk nošķirot mūs no realitātes un dzīves. Izvairoties no ievainojumiem, ko varētu mums nodarīt citi, mēs vienlaicīgi izvairāmies arī no mīlestības, ar ko varam būt apveltīti no citiem. Bez kritieniem un sāpēm nav izaugsmes, nobriešanas un gudrības, arī līdzjūtības un mīlestības. Sāpes un kritieni ir daļa no ceļa, nav iespējams tikai doties no kalna lejā vai kāpt kalnā. Pasaule ir pilnīga savā dažādībā, savā pretmetībā. Tikai pieredzot bēdas, mēs iepazīstam prieku un otrādi. Nebūtu bēdas, nespētu mēs būt arī priecīgi. Atslēga atvērtībai visam ir paļāvība. Paļāvība tam, ka nevari piedzīvot to, kas nav jāpiedzīvo un nepiedzīvot to, kas ir. Vai baidies no kritiena?