Šobrīd jau visi uzņēmumi ir pieņēmuši jaunus spēles noteikumus par ilgtspējīgas politikas ieviešanu, daļēji tas ir saistīts, lai uzlabotu tēlu sabiedrībā, parādot, ka uzņēmums rīkojas ilgtspējīgi, taupa papīru, elektrību, samazina materiālās pasaules resursus gan produkta ražošanas, gan izplatīšanas kontekstā. Bez šīm aktivitātēm daudzi no patērētājiem būtu jau novērsušies. Šeit ir jautājums katram vadītājam un darbiniekiem vai viņš tā rīkojās, lai saglabātu savus klientus vai patiesi saprot esošās situācijas nopietnību.
Man ir redzējums, ka tā visa ir imitācija un teātris, mēs ne uz to skatāmies. Mūsu uzmanība ir vērsta tikai materiālās dabas virzienā, kas tikai nedaudz samazina mūsu dzīvnieciskās puses instinktus - uzvarēt, pārspēt, piesavināties, paverdzināt. Mēs tēlosim ilgtspējīgus, kamēr uz mums kāds skatīsies, līdz ko acu skatieni novērsīsies, mēs atkal domāsim tikai par sevi.
Mēs būsim ilgtspējīgi tikai tad, ja sāksim holistiski skatīties uz pasauli, iekļaujot tajā arī mūsu dvēseli un garu. Tikai šādā kopējā monādē mēs apzināti rīkosimies, lai saglabātu DABU viņas veselumā, lai arī mēs būtu paēduši, laimīgi un veseli. Šāds uzstādījums nozīmē pilnīgu esošo sistēmu demontāžu un jaunu spēlēs laukuma ierīkošanu. Garīgai attīstībai ir jāiet roku rokā ar ķermeņa un prāta attīstību. Tā ir jādizainē skolas, darba vietas, dzīves vietas. Meditācijai ir jāienāk mājās, skolās un darbvietās. Tikai šādā integrācijā, kurā mēs paļaujamies uz savu Garu, mēs spēsim dzīvot un strādāt, lai veidotu ilgtspējīgu sabiedrību un pasauli, kurā mēs būsim laimīgi un pārtikuši.
0
