Šobrīd cilvēce izskatās, kā saņēmusi nokdaunu, pēc kura centīsies saņemties un attapties. Man ir sajūta, ka šis sitiens, ko saņēmām nebija pēdējais, bet iesildošais. Es gribētu teikt, ka drīz atradīsimies uz drupām tam, kam likumsakarīgi ir jābeidz pastāvēt. Kapitālisms ar visām sistēmām, kas to uztur iet bojā. Mēs dzīvosim pilnīgi savādākā pasaulē un, galvenais, ka mums tā patiks. Tiesa, tas būs pēc šīs šķīstītavas, caur kuru mums šobrīd visiem būs jāiziet. Kāds, iespējams, to nevarēs, jo vēlēsies līdzi stiept savu sarausto mantību, bet tā būs kā nepanesama nasta ar kuru tālāk nevarēs doties.
Mums šobrīd ir jāapgūst daudzas garīgas mācībstundas, kas sekmēs tālāku virzīšanos uz priekšu. Mums ir jātiek galā ar savu egoismu. Jāsaprot, ka visi atrodamies uz viena kosmiskā kuģa, kas lido izplatījumā. Dalam šo planētu ne tikai starp cilvēkiem, bet arī pārējiem ekosistēmas dalībniekiem - dzīvām būtnēm uz zemes, zem zemes, ūdeņos, gaisā. Kopā elpojam vienu gaisu. Katrs mūsu piesārņojums rīcībā vai domās paliek pie mums un atdara ar to pašu. Esam gana izrakuši un izšķieduši planētas resursus, esam gana karojuši par to, kurš būs galvenais, esam gana viens otru izmantojuši un pazemojuši. Ir laiks pagriezties vienam pret otru un uzsmaidīt, pieņemt vienam otru. Iespējams sadoties rokās, lai celtu jauno pasauli, kurā vairs nebūs bosu, priesteru, politiķu, birokrātu, biznesmeņu, baņķieru, finansistu, ekonomistu. Pasauli, kurā vairs nebūtu karu, verdzības, slimīgas attiecības, izglītības sistēmas, kas tevi padara mazu, pakalpīgu un nevarīgu.
Mums ir jāatgriežas, pie dabiskām lietām un vietām - zemes, dabas, dzīvošanas un strādāšanas ekosistēmās. Par pāreju no konvenciālās uz ekoloģisko pasauli jau rakstīju. Ir pienācis laiks renesansei arī mūsu darbavietās. Par to savukārt rakstīju savos VADĪBAS stāstos.
Brāļi un māsas, sākam!
0
