Šobrīd visi esam slimi, ārstējami. Mēs, kā cilvēce, nevaram būt vesela, ja ZEME ir slima. Mūsu asinīs rit ZEMES upes. Ja upes ir piesārņotas, tad mūsu asinis nav tīras. Ja planētas plaušas (meži) tiek iznīcinātas, tad cieš arī mūsu plaušas. Atcerieties, pirms gada dega planētas plaušas visos kontinentos, šobrīd tās deg mūsos. Korona vīruss, kā tieši to apliecina.
Daudz kas no tā, kas mūs kādreiz ārstēja, vairs nav pieejams. Nav vairs pieejams tīrs gaiss un ūdens, veselīga pārtika, dabas medicīna, atrašanās dabā, veselu cilvēku sabiedrībā un veselīgās attiecībās ar pārējiem un dabu. Tas viss ir strauji samazinājies uz planētas Zeme. Zināmā mērā karantīna šobrīd ir zāles pret to, lai gaiss, ūdens kļūtu tīrāki, pārtika veselīgāka, lai mēs vairāk atrastos dabā, ar sevi, lai šis process atveseļotu mūs un sabiedrību, mūsu attiecības ar pārējiem un dabu, lai mēs beidzot spētu pārietu no nošķirtības (egoisma) uz vienotību.
Mūsu zāles un dziedināšana būs mīlestība. Mīlestība ir altruistiska došana, sākot ar palīdzēšanu tuvākajiem, beidzot ar atbalstu sabiedrībai un planētai. Mūsu zāles būs paļāvība, paļāvība tam, kas šobrīd notiek, neskatoties uz apdraudējumiem, par ko tiek nemitīgi atgādināts. Mums ir jāatbrīvojas no vēlmes kontrolēt apkārt notiekošo, vēlmes piedzīvot noteiktu risinājumu esošai situācijai. Paļāvība un pieņemšana ļaus mums ieiet šajos dziedināšanas procesos dziļāk un mazāk sāpīgi.
Uzticamies tam, kas notiek mūsos, tam, kas notiek pasaulē. Šīs pārmaiņas ir atnākušas priekš mums, priekš tam, lai mēs pamostos un ieraudzītu, cik slimi esam. Apzinoties mūsu slimības, mēs spēsim izdziedināt sevi un planētu. Ļaujamies dziedināšanai!
0
