Ilgtspējīgas sabiedrības veidošana
Mēs katrs esam sabiedrības radītāji. Ar savu attieksmi, domām, darbiem, gaidām, paradumiem. Mūsu iekšējā pasaule rada ārējo. Mēs piedzīvojam sevis radītu vidi un realitāti. Šī brīža ārējās pasaules haoss, neilgtspējīga pieeja atspoguļo cilvēces iekšējo stāvokli. Vidēji mēs līdz šim neesam domājuši par planētas ilgspēju, pastāvēšanu nākotnē. Aiz mums kaut ūdens plūdi. Vidēji vēlējāmies vairāk ņemt, kā dot, baudīt šo dzīvi, izklaidēties, būt barības ķēdes virsotnē citu apkalpoti. Esam nokļuvuši uz ceļa, kas nekur tālāk neved. Strupceļš. Ļoti ceru, ka esošā situācijā daudzi būs gatavi nolikt malā savu egoismu un paiet solīti pretim otram. Mums ir jāsāk būvēt sabiedrība no jauna, kas balstītos citās vērtībās, attieksmēs un paradumos. Tā kā ilgstoši jau esam ņēmuši viens no otra, no planētas, tad bilanse šobrīd ir lielos mīnusos. Mums ir jāsāk vairāk dot, kā ņemt, lai līdzsvarotu sabiedrības un zemeslodes pastāvēšanu ilgtermiņā.
Globalizācija ir iznīcinājusi visas ekosistēmas, pieaugošais pieprasījums un patērēšana ir veicinājis ZEMES noplicināšanos, neauglību, jo peļņas nolūkos, lētākās preces meklējumos, ražotājs ir mēģinājis no katra cm izspiest maksimālo, izmantojot ķīmiju un citas pieejas, kas nav ilgtspējīgas, tādejādi ietekmējot planētas un cilvēka ekoloģiju. Mēs visi, t.sk. ZEME, esam slimi un ārstējami. Ar svaigu gaisu, tīru ūdeni, veselīgu ēdienu un savstarpējām attiecībām. Nekas no minētā gandrīz vairs nav pieejams. To saprotot, mums ir jādara viss, lai ZEME un mēs atveseļotos.
Ilgspējīgas sabiedrības veidošanā ir ļoti svarīgi izveidot ekosistēmu, kas līdzsvaroti ņem un dod gan attiecībā vienam pret otru, gan attiecībā pret planētu ZEME. Ir 3 svarīgas darbības, kas to var veicināt. Pirmkārt, šajā noslēgtības laikā, mēs secinājām, ka ļoti daudzas lietas mums nemaz nav vajadzīgas, līdz ar to atgriežoties dzīvē, mums būtu svarīgi neatgriezties vecos paradumos. Mums ir būtiski jāsamazina patēriņš, tas būtu ilgtspējīgi. Otrkārt, globālās pārtikas ķēdes nav ilgtspējīgas, jo produkti tiek ražoti tālumā, nezin kā un tā, lai ilgstoši varētu uzglabāties un nebojātos, attiecīgi ar ķīmijas klātbūtni un to sekām mūsos un zemē. Mums ir jāatbalsta tuvākie bioloģiskie ražotāji, arī ja produkts maksā dārgāk. Tas būtu ilgtspējīgi. Treškārt, gandrīz jebkura produkta ražošanā tiek izmantota neilgtspējīga (vergturīga) pieeja. Mums ir jāatbalsta savi amatnieki, meistari, lai veidotos ilgtspējīgas vietējās ekosistēmas. Jo vairāk tādu radīsies, jo mēs kā sabiedrība būsim ilgtspējīgāka, veselīgāka un laimīgāka. Tas iegriezīs vietējo ekonomiku, kas būs pašpietiekama “pasaules plūdu” laikā.