Zemeslodes bojāeja?!
Arvien vairāk esam informēti par to, cik neapskaužamā situācijā atrodamies attiecībā pret zemeslodes ilgstspēju. Šobrīd kā zemes iemītnieki patērējam vairāk nekā spējam ilgtspējīgi saražot un atkritumu kalni veidojas arvien lielāki un briesmīgāki. Šie atkritumi pie mums atgriežas caur produktiem, ko lietojam uzturā un, kas ir piesātināti ar dažādām ķīmiskām vielām. Tas mūs atkal ir ievedis savā vāveres ritenī, no kura ir jāmēģina izkļūt, ja vēlamies būt veseli, laimīgi un dzīvot saskaņā ar dabu, zemeslodi. Kāda varētu būt izeja?
Katram jāuzņemās savas atbildības daļa par to, kā tu pozitīvi vari ietekmēt šobrīd negatīvo vektoru. Lielākoties visi esam patērētāji, kas nevajadzīgi izšķiež resursus iegādājoties lietas, kas mums nemaz nav vajadzīgas, kas tikai nedaudz tiek lietotas un bieži vien tiek ātri izmestas mēslainē. Sadzīviski mēs bieži vien varētu rast risinājumus, lai nebūtu jāiegādājās dažādas lietas. Šobrīd dzīvojot lauku ciemā redzu, ka mēs varētu kopīgot tādas lietas, kā trimerus un citus dārza / meža instrumentus, lai nav tā, ka katram ciema iedzīvotājam ir savs trimeris, bet lietots tas tiek tikai 4 reizes gadā. Tas būtu gan ietaupījums ģimenes budžetā, gan arī rūpes par planētas ilgtspēju. Mēs noteikti varētu atjaunot daudzas lietas, kas varētu iegūt vēl vienu dzīvi - logus, durvis, mēbeles u.t.t. Šobrīd pats atjaunoju dzīvoklī visus logus, durvis. Tā ir brīnišķīga meditācija, ko iesaku visiem. Darot šo darbu, jūs būsiet garīgi atjaunojušies, veidosiet estētisku vidi sev apkārt, papildus būsiet rīkojies ilgtspējīgi. Trīs vienā!
Parādās arī globāli risinājumi mazākam patēriņam - koplietošanas platformas. Piemēram automašīnas. Lielākoties mūsu auto stāv, nevis tiek lietoti. Ja mēs varētu daudzas lietas koplietot, tad vajadzība pēc tik daudz sadzīviskām lietām strauji samazinātos. Mēs redzam, ka šādi piedāvājumi rodās arvien vairāk un, domājams pēc 10 gadiem, mums vairs nebūs savi auto, bet iegādāsimies tikai braucienus ar to. Šeit vēl varētu izsvērt kādas lietas mēs varētu kopīgot. Veļasmašīnas, putekļu sūcējus, specifiskus instrumentus u.t.t.
Mums būtu jāstiprina savs mugurkauls un jāatturas no kārdinājumiem paklausīt uzbāzīgām reklāmām, ko iegādāties. Šopings ir kļuvis par sava veida meditāciju, kas nekur ilgermiņā neaizved. Daudz labāk mēs justos, ja mēs ieietu mežā 2h nedēļā (šeit zinātnisks raksts par to). Iepriekšējā gs un arī šajā lielākoties uzņēmumu domā tikai par savu peļņu, līdz ar to svarīgākais tiem ir nevis planēta ar to iedzīvotājiem, bet personīgais labums. Vairāk pirksiet, labāk tiem. Par laimi korporatīvajā ētikā parādās tāds jēdziens, kā korporatīvi sociālā atbildība, kur tev ir skaidri jāparāda, ka uzņēmumam rūp vides un cilvēku jautājumi, ka peļņa vairs nav svarīgākais, bet uzzņēmuma, cilvēku, planētas ilgtspēja. Uzņēmuma neētiska rīcība šajā jautājumā ātri var novest uzņēmumu līdz bankrotam, jo pietiek publicēt ziņu sociālos medijos, kur uzņēmums nav rīkojies cilvēku interesēs un šī ziņa ātri var apceļot pasauli un radīt gigantiskus zaudējumus. To mēs redzam VW skandāla gadījumā, Latvijā varētu piesaukt Maxima notikumus, kas uzņēmumam radīja un joprojām rada zaudējumus, jo daudzi joprojām boikotē šo uzņēmumu. Šobrīd dzīvojam laikā, kad lielākā daļa uzņēmumu vēl imitē korporatīvi sociālo atbildību un demonstrē savus labos darbus, lai varētu vairāk pārdot savus pakalpojumus vai produktus. Domājams, ka 10-20 gados tas būs kļuvis par pamatu uzņēmumiem un labie darbi pret cilvēkiem un planētu būs pašsaprotama lieta ar ko nevajadzēs lielīties, mērīties. Šobrīd pasaulē apmēram 1% uzņēmumu darbojas, kā ekosistēmas, kas veicina vides attīstību, ilgspējību. Par šo vadības pieeju uzrakstīšu atsevišķā rakstā.
Dzīvojam ilgtspējīgi!