Labklājība kredītā
29. septembris, 2019 pl. 13:53,
Nav komentāru
Tā nu sanāk, ka labklājība, kas pēdējos gs ir pieaugusi un skārusi lielu daļu zemeslodes, cilvēks un cilvēce ir izmantojusi pret sevi. Tas ir ļāvis noslēgties vienam no otra, kļūt vairāk egoistiskam, iegādāties katram savus īpašumus, pārvietošanās līdzekļus, savus instrumentus. Tas ir sekmējis cilvēka atdalīšanos no kopējās ekosistēmas. Kļūstam arvien nostāk esoši, vientuļāki un lielāki egoisti.
Šobrīd ļoti daudz rakstu medijos ir par pasaules ekosistēmas bojāeju, bet nekur daudz nav runāts, ka sairusi ir arī cilvēku ekosistēma. Jo mēs kļūstam turīgāki, kā nācija, jo ātrāk indivīdi aiziet no ģimenes, cilts (ekosistēmas) un sāk veidot mazo šūniņu. Mēs esam ļoti defragmentējušies, kas rada ļoti lielu slodzi uz zemeslodi, jo katrai mazai ģimenei ir vajadzīgi savi īpašumi, pārvietošanās līdzekļi, instrumenti, kas kopienas, komūnas ietvaros tiktu kopīgoti. Pēdējā laikā mēs planētas resursus katru gadu iztērējam jau jūlijā. Tas nozīmē, ka ja tā mēs turpinām, tad mums jau vajag 2 zemeslodes, lai turētu Zemi balansā. Mēs visu laiku aizņemamies no nākotnes Zemes resursiem. Esam šo iemācījušies arī finanšu jomā, dzīvojot kredītos. Finanšu kredītus mēs lielākā daļa atdodam, bet kā tad ar ZEMES KREDĪTU?
Ir gan manāmas iezīmes, ka daudzi cilvēki mostas un kļūst atbildīgāki - izvēlas iesaistīties Kopīgošanas ekonomikas (sharing economy) piedāvājumos. Tāpat ir zīmes, kas liecina, ka varētu veidoties kopienas, kur kopā dzīvo vairākas ģimenes ar kopīgām vērtībām, kopīgu strādāšanu, audzināšanu un svinēšanu. Eko ciemati ir kā pierādījums tam, ka kļūstam atbildīgāki, gudrāki domājot un strādājot ilgtermiņā.