Persona var uzrunāt un ietekmēt tikai citu personu
21. marts, 2022 pl. 10:50,
1 komentārs
Visa pasaule ir kļuvusi par tirgus laukumu, kur nemitīgi tiek dibinātas jaunas fiziskas un juridiskas personas, firmas. Arī valstis ir bijušas spiestas kļūt par firmām, lai varētu šajā tirgus laukumā tirogties. Katras valsts juridikcija ir tas juridiskais ietvars, kurā ir atrunāti spēles noteikumi, uz ko tie attiecas un kāda var būt šajā juridikcijā iesaistīto mijiedarbība. Valsts, kā juridiskā fikcija, dabā nepastāvoša, ir radījusi visas pārējās fikcijas dažādu juridisku un fizisku personu lomās. Visi cilvēki pret savu gribi ir ievilkti šajā juridikcijā uzspiežot tiem personas, pilsoņa, patērētāja, iedzīvotāja un citas juridiskas fikcijas, maskas. Visiem cilvēkiem, kas vēlas veikt saimniecisko darbību, pret savu gribu ir jākļūst par juridiskām fikcijām. Visas šīs fikcijas nav dabā sastopamas, tikai papīru un nu jau arī virtuālajā pasaulē.
Visa valsts likumdošana ir tikai par personām. Ikviena persona (ierēdnis, amatpersona, uzņēmējs) var vērsties tikai pret personu, to nosaka likuma ietvars. Pēc likumdošanas visas juridiskās personas un to atvasinājumi var darīt to, kas ir atļauts likumdošanā un fiziskās personas to, kas nav aizliegts. Uz to arī bāzējās viss šis juridiskais kalambūrs. Ja šī atrašanās šajās fikcijās būtu labprātīga, no brīvas gribas noslēgta, ja visi ievērotu likumdošanu, tad dzīve būtu mierīgāka un brīvāka. Taču mēs redzam un piedzīvojam, ka šie likumi agresīvi tiek uzspiesti cilvēkiem pret paša gribu. Mēs piedzīvojam, ka lielākai daļai šo ierēdņu un amatpersonu nav izpratnes par to, kas ir juridiska fikcija un, kas ir dzīva substance.
Mans piedzīvojums Valsts policijas iecirknī to apstiprina, ka ierindas policisti, tie, kam jāievēro un jāveicina likumu ievērošana, paši tos nezin un rupji pārkāpj. Ikvienai personai, kas vēršas pie kādas dzīvas substances, sākumā ir jānoskaidro vai šī substance ir ietilpstoša juridikcijā, ko pārstāv persona, vai ir noslēgta vienošanās starp pusēm. Tikai tas ir pamats sarunas vai jebkuras aktivitātes turpināšanai. Ja cilvēks neatzīst sevi par konkrētas juridikcijas personu, tad jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vairs nav tiesību ko cilvēkam uzspiest, piedāvāt. Ja cilvēks atsakās būt personas lomā, tad vienīgais veids, kā personai turpināt sarunu, ir kļūt par cilvēku. Kad sarunājās divi cilvēki, tad neviens no viņiem nav augstākstāvošāks, neviens nevienam nevar ko uzspiest. Tad pamats jebkāda piedāvājuma izpildei ir tikai savstarpēja vienošanās. Nav vienošanās, nav likuma. Nevienam cilvēkam nav jāievēro neviens likums, ja par to nav noslēgta savstarpēja vienošanās.
Jautājums, kā mēs viņus varam izslēgt no savas cilvēku dzīves ?
Par dziļāku norises būtību, būtu vērts pārrunāt !