Mobilizācija pirms mobilizācijas
Sabiedrībā aktualizējās jautājumi par vīrišķību un sievišķību, atklātās sarunās ar vīriem nonākam pie slēdziena, ka patiesībā mēs daudz ko vēl nezinām par vīrišķības kodolu, aptveram, ka tas ir jāatgūst. SIF sponsorētajos medijos tiek mālēts par to, ka vīriešiem un sievietēm jābūt gataviem mobilizēties, lai it kā aizstāvētu esošo koloniālo pārvaldību un varu, degradētās vērtības, kur ir vairāk par 2 dzimumiem, abnormālo korupciju, iztukšoto, apzagto un okupēto zemi Latviju. Vīri un sievas tiek aicināti nolikt par to visu galvas, tiek gatavoti vispārīgai mobilizācijai. Jāatgādina, ka kari ir globālās pārvaldības viens no instrumentiem, kas tiek izmantots dažādu zemju un cilvēku paverdzināšanai savās biznesa interesēs. Atklātais karš ir pati pēdējā stadija, kad pirmie hibrīdkara etapi, tādi kā ekonomiskais, informatīvais, kultūras, bioķimiskais, jau ir realizēti. Tie visi jau ir notikuši un zaudēti, zeme, meži, ūdeņi un cilvēki jau ir pārdoti un tas nav stāsts tikai par Latviju.
Man ir sajūta, ka pirms aicinājuma no malas par mobilizāciju, mums vīriem, vīriešiem ir jāveic sava iekšējā un savstarpējā mobilizācija, lai kalibrētos vīrišķībā, tajā, kas mūsu sajūtās ir aizstāvēt sevi, savu ģimeni, savas vērtības, savu sētu un zemi. Kas ir tās vīrišķības kvalitātes, kas var ļaut atbrīvot šo zemi no kangaru tīkla, nodevējiem un pārdevējiem? Kas ir tās darbības, kas rod iespēju piekļūt gara spēkam, ko nevar pārspēt neviens kara spēks? Kur ir tie vīri, ar kuriem ir iespējams to visu pieredzēt? Ja spēsim rast atbildes, gūt spēku un gudrību, tad būsim mobilizēti pirms mobilizācijas un lielā mērā paši pieņemsim lēmumus par labu savai ģimenei un tēvu zemei.
