Miers pasaulē iestāsies, kad būsim mierā ar sevi
Tas ko piedzīvojam šobrīd, nekādā veidā nav atdalīts no mums, nav tā, ka vainīgo ir tur ārā. Arī plāndēmija, kuru piedzīvojām un atbalstījām 2 gadus, nekādā veidā nebija atdalīta no mums, tā bija daļa no mums, mūsu prāta, iekāres un apetītes, pieķeršanās un atkarības. Liela daļa pat nepamanīja, ka ārējais karš, kas tiko sākās, ir tā kara turpinājums, kas norisinās visā pasaulē jau 2 gadus. Tas ir vienas izrādes divas dažādas ainas.
Mēs piedzīvojam šo karu, jo nezinām, kas mēs esam. Kamēr mēs nezinām, tikmēr ar mums var manipulēt, var skaldīt un valdīt, var radīt nemieru mūsos. Uzpirktie mediji jau divus gadus karināja savus makaronus, mediju reitingi kritās gandrīz līdz nullei, gandrīz sabruka arī vakcinēšanās stāsts, jo gandrīz visi šo vīrusu izslimoja neatkarīgi no savas ticības, ar to vairs nevarēja nobaidīt. Tāpēc, likumsakarīgi, neapzināto uzmanība bija jāpārslēdz uz ko tādu, kas kairina vairāk, kas liek baidīties vairāk. Diezin kāpēc cilvēki atkal pieslēdzas ziņām un medijiem, sāk meklēt un prasīt risinājumus no valdībām, kas gandrīz jau tika atmaskotas savas tautas genocīdā un totalitārismā?
Kamēr šaudīsimies savā prātā, ļausimies tā dominancei, tikmēr piedzīvosim nemieru sevī un pasaulē. Prāts ir duāls, sadalīts, viņš nespēj pastāvēt vienotībā un brālībā. Pasaulē, kurā šobrīd atrodamies, joprojām viss ir sadalīts robežās, ietekmes sfērās, ticībās un ideoloģijās. Karš vienmēr ir bijis par šo robežu pārcelšanu, ietekmes palielināšanu un resursu piesavināšanos. Kamēr tajā piedalīsimies, dodot tam kaut mazu savu uzmanību, tikmēr tas pieņemsies spēkā un varenībā. Tas, ko piedzīvojam ir spogulis man, tev, cilvēkiem šajā pasaulē.