Vai tu esi piešķīris kādam varu pār sevi lemt? Par to, kur iet, kā rotāties, ko teikt, ko piedzīvot? Vai uzskati, ka kādam ir vara tevi tajā ierobežot, kaut ko aizliegt vai noteikt? Ja uzskati, ka jā, tad varēsi piedzīvot pazemojošu karu, kurā jutīsies, kā maza sūdu čupiņa. Tad tu būsi tikai resurss, humuss tiem, kuriem pats šo varu esi piešķīris, noticējis, ka kādam ir vara pār tevi. Bet varbūt šis pazemojums ir jāpiedzīvo, lai tu vairs nebūtu ar to mierā, lai tu apzinātos, kas tu patiesībā esi. Šajā pilsoņa apziņā tu joprojām nespēj noticēt, ka nav uz zemes augstākas varas kādam pār cilvēku. Pat neskatoties uz to, ka tas ir rakstīts augstākajos juridiskajos dokumentos visā pasaulē.
Kad esi jau pārdzimis no pilsoņa, personas par cilvēku, tad lietas sāk kārtoties savādāk. Tevī dzimst apziņa, ka nevienam vairs nav varas pār tevi. Tu pats esi vara sev un, ja tev ir vajadzīga kāda palīdzība, tad tu vienojies ar tādiem pašiem cilvēkiem. Jo ātrāk un vairāk cilvēki apzināsies to, kas viņi ir, jo ātrāk šis karš beigsies, beigsies vergturu sabiedrība, beigsies varas uzurpēšanās, beigsies visa šī demokrātijas imitācija.
Kas dzims pēc visa šī? Ko ieņemsim, dzemdēsim un audzēsim, to arī piedzīvosim. Sēkla briest tevī, tad ģimenē, tad bērnos un vienā brīdī var sazaļot visa planēta. Zemi apdzīvos cilvēcīgas būtnes ar mīlestību sirdī un viedumu apziņā. Ko darīsi ar varu, kad viņu atgūsi?
0
