Pēdējās desmitgadēs mēs piedzīvojam mūsu brīvības samazināšanos. Iemesls tam ir pārspīlētā drošības kāre un prāta bailes no paļaušanās. Tāpēc prātīgā cilvēce neiebilda tiesību zaudējumiem drošības vārdā. Tāpēc varēja notikt kari un cilvēktiesību ierobēžošana drošības vārdā. Šobrīd mēs piedzīvojam drošības ideoloģijas kulmināciju, dēļ kā esam ierobežoti savā brīvībā un cilvēcībā. Arī nedrošas vakcīnas vairs nav šķērslis drošības pasākumu ieviešanā. Drošības dēļ tev ir jāpārtrauc dzīvot, drošības dēļ tev ir jāpārtrauc elpot.
Mēs esam krustcelēs, kurās jāizvēlas vai mēs zaudējam gan brīvību, gan drošību, vai iegūsim tās abas. Karavīri mūs aicina izvēlēties drošību, lai vismaz zīle būtu rokā, jo mednis ir kokā. Bet tā ir bezgaumīga manipulācija ar cilvēku prātiem, lai beigās cilvēce pazaudētu visu, kas tai pieder, gan brīvību, gan, iespējams, dzīvību. Tev vairs nepiederēs pat ķermenis un šādā brīvības un ķermeņa cietumā, dzīvotspējīgs vairs nebūs arī tavs gars.
Šajās krustcelēs risinājumi nenāks no ārpasaules, tie ir jāatrod sevī pašā. Ir jāapzinās, ka prāts vairs nav spējīgs atrisināt šo dzīves rēbusu, talkā ir jānāk viedākai mūsu daļai, mūsu sirds apziņai. Sirds paļaujās dzīvei un dzīve paļaujās uz cilvēku, kura sirdī pukst dzīva, brīva un mīloša sirds. Dzīve plūst caur šādiem cilvēkiem un cilvēki piedzīvo brīvību un dzīvību. Tu jūties arī drošs par sevi un dzīvi, jo paļaušanās tevi vienmēr aizved pie dzīves un sevis. Tu esi ieguvis visu.
0
