Prāta karš
Mēs visi kopā šobrīd piedzīvojam lielu dzīves mistēriju. Nepiekrītu tiem, kas vaimanā “par ko tas man?” vai “tas nav pelnīti”. Cilvēks jau bija kļuvis par dzīvnieku, kas gatavs lielāka kumosa dēļ otru nogalināt. Cilvēka apetīte bija kļuvusi neremdināma un zemeslode jau bija kļuvusi par mazu, lai apmierinātu visu patērēšanas kāri. Šīs dzirnavas bija iegrieztas tik strauji, ka ne valstu valdības, ne paši cilvēki vairs nezināja, kā to visu apstādināt.
Šis karš ne tik daudz norisinās ārējā pasaulē, kā mūsu prātos. Šobrīd mēs piedzīvojam sekas prāta uzvaras gājienam, racionālai domāšanai, vēlmei vairāk sasniegt, labāk izskatīties, izdevīgāk iedzīvoties. Prāta pasaulē mēs tikām sadalīti vienībās - tautībās, valstīs, reliģijās, ideoloģijās un profesionālās piederībās, zemeslode tika sadalīta interešu sfērās un resursos. Šobrīd šis eksperiments tuvojas noslēgumam. Sākam atskārst, ka šādā atdalītībā nav dzīves un prieka, mīlestības un laimības. Lai to visu piedzīvotu, ar prātu vien nepietiek, prāts grib sadalīt un pēc tam karot, lai nosargātu vai palielinātu savu ietekmi. Vienošanās alķīmiskie prcesi norisinās sirdīs. Mums pietrūkst emocionālās inteliģences, lai mēs varētu šo vienotību piedzīvot pasaulē. Lai tā parādītos pasaulē un mūsu dzīvēs, ir nepieciešams pilnīgi cits cilvēku un zemes resursu pārvaldīšanas modelis, pilnīgi cita izglītības un veselības sistēma, pilnīgi cits ekonomikas modelis.
Mēs šīs nobriedušās pārmaiņas varam tikai atlikt, bet nevaram ignorēt. Jo ilgāk vairīsimies no atbildības uzņemšanās, jo ilgāk piedzīvosim šo Prāta karu, kas patiesībā ir norisinājies jau vairākus gadsimtus, kopš pārdevām savu sirdi un dvēseli prāta pasaulei.