Vai varam parakstīt MIERIZLĪGUMU šodien?
Pēc kāda laika atklāsies esošās plāndēmijas afēras patiesība un apmēri. Mēs sapratīsim, ka tikām piekrāpt un atskārtīsim, ka paši vien atbalstījām un veicinājām notikumus pasaulē, ka bijām tam visam līdzatbildīgi.
Man grūti iedomāties, kā dažādu diskreditētu profesiju pārstāvji spēs turpmāk skatīties acīs cilvēkiem. Kā ārsti spēs izskaidrot savu klusēšanu un esošo notikumu atbalstīšanu? Kā žurnālisti spēs izskaidrot šīs plāndēmijas eskalēšanu un nemitīgu sabiedrības zombēšanu un baidīšanu? Kā skolotāji un skolu direktori spēs izskaidrot savu vēršanos pret bērniem un ģimenēm? Kā policija un armija spēs izskaidrot savu vēršanos pret cilvēkiem un viņu apspiešanu? Kā veikalu darbinieki un administrācijas spēs izskaidrot savu teroru pret saviem klientiem? Kā ierēdņi un politiķi spēs izskaidrot totālu cenzūru un savus diktatoriskos lēmumus pret saviem darba devējiem - tautu? Kā mēs paši spēsim izskaidrot savu pakļaušanos pasliktināt savu fizisko un psihisko veselību, uzvelkot maskas, distancējoties, izturoties agresīvi vienam pret otru un ļaujot tam visam krist bezdibenī?
Kas būs tas, kas ļaus mums turpmāk viens otram paskatīties acīs un uzticēties? Tas būs MIERIZLĪGUMS, nevienu nevainojot, atzīstot savas kļūdas, savu nezināšanu. Tā būs sevis APZINĀŠANĀS kā integrālu būtni ķermenī, prātā, dvēselē un garā. Tikai tā mēs varēsim pieņemt un saprast notikumus caur kuriem izgājām, saprotot, ka tie bija nepieciešami, lai mēs pamostos jaunā kvalitātē. Tā būs APŅEMŠANĀS veidot ekocentrisku pasauli, kur pasaule negriežas ap mani, kur dabā visam ir sava vieta, laiks, kārtība un sūtība, kur nevienam nav varas pār otru.
Vai varam šādu vienošanos parakstīt šodien vai tomēr ejam cauri karuselim?