Otrais vilnis
Es neticu mediju izplatītajai statistikai. Es vispār neuzticos medijiem un sāku domāt kā varētu dzīvot ārpus tā visa. Sākām bērnus laist pulciņos, tur priekšā, pakaļā dezinfekcijas, distancēties no drauga utt. Labi, ka par tām distancēm cilvēki vēl piever acis. Bet es domāju, ka tikai septembris sanāks kaut cik tādā pulciņu elementā un sociumā padzīvot. Jau tagad neapzināti ķeru sajūtas, ka tūliņ jau sāksies tie nākamie viļņi, ajajaj, atkal kādam būs jāsēž mājās, atkal mācības no mājām, darbs no mājām, nevar satikt tuviniekus, kādam jāpārvietojas maskās, “skafandros” un veikalos jāpārvietojas ar luksofora regulāciju.
Tas ir labi. Tas liks cilvēkiem kļūt arvien dumpīgākiem, runāt par savu brīvību un to kas vispār notiek šajā cirkā un novērsties no tā, parādīt attieksmi. Man vispār nav nekādu iedomu, ka viss tā smuki varētu kaut kādā līdzsvarā ieslīdēt, kā “back to normal”. Citviet jau ļoti labi parādās kā tas strādā - ja gribi skolu, darbu, ir obligātās analīzes, vēlāk saražos vakcīnas un ko tik vēl nē un viss, esi sistēmā ieslēgts. Tiem, kas to nevēlas... tiem jāiet ārpus sistēmas un tur vajadzīga līdzīgi domājošo apvienošanās. Tie, kas to cirku vada, tie ir daži cilvēki, bet visi brīnišķīgie, gudrie, apdāvinātie ir mūsu vidū - tie, kas varētu būvēt jaunu, uz dabiskumu vērstu dzīvi un attīstīt arī tehnoloģijas. Tas notiks, bet ir naivi domāt, ka tas būs viegli. Tiem, kas pie kaut kā pieķērušies, tos kārtīgi izkratīs. Visus. Tas nekas, ka gaismas darbinieks/praktizētājs/utml.
Starp sistēmas un ārpussistēmas cilvēkiem būs tāda plaisa, ka kopā nevarēs un i nevajadzēs, tas jau sāk notikt. Abām pusēm pēc kāda laika šķitīs- mēs uzvarējām! - vai tie “kukū” pazuduši, vai “sistēma” izšķīdusi. Mostamies, esam modri un turamies. Stipri vēji vēl pūtīs.