Ēdienkartes maiņa
Viena no lielākajām bailēm, ko piedzīvoja cilvēce vīrusa izplatīšanās laikā, bija bailes palikt bez ēdiena. Vidēji varētu teikt, ka tā ir pati lielākā atkarība, kāda mums ir izveidojusies, dzīvojot mūsdienu sabiedrībā. Dzīvošana pilsētās to ir tikai kāpinājusi, jo cilvēki, kas dzīvo laukos, kam ir savi dārzi, šādas bailes neizjuta. Viņi dzīvo dabīgu dzīvi, paļaudamies, ka ZEME tiem dos visu vajadzīgo, kas viņiem būs nepieciešams.
Taču jāņem vērā, ka ēšanai piemīt arī psiholoģiskais aspekts. Kad mēs emocionāli nejūtamies labi, mēs šo sajūtu kompensējam ar ēšanu. Jo sliktāk jūtamies, jo vairāk ēdam. Šobrīd vīrusa sakarā mums piedāvājumā ir ēdienkarte, kas sastāv no diviem ēdieniem - mēs varam ēst GAISMU vai mēs varam baroties no panikas un mūsu bailēm. Tas arī noteiks scenāriju, kas sekos.
Vēl viena lieta, ko ieraudzīju vīrusa sakarā ir tas, ka Corona ir daudz ēdelīgāks par cilvēkiem. Tam vislabāk garšo mūsu bailes, negācijas, panika. Zināmā mērā varētu teikt, ka tas ir cilvēces sabiedrotais - sanitārs, kas uzņemas šo misiju, lai atbrīvotu cilvēci no bailēm, egoisma, sliktām rakstura īpašībām. Vīrusa apetīte ir pat tik liela, ka viņš apēdīs PATĒRĒŠANAS VĪRUSU, kas mūsos visos dzīvo jau ļoti ilgu laiku. Ceru, ka apēdīs to visu līdz pēdējai kripatiņai.