Vai amatniecībai būs renesanse?
29. septembris, 2019 pl. 13:22,
Nav komentāru
Kādu laiku mūs vajā standartizācija, unifikācija. Darbā, kur visi klienti ir jāapkalpo noteiktā veidā vai saražojot produkciju standartos noteiktā kārtībā. Tas nav pārsteigums, ka mēs to pieņemam par normu - mēs veikalā / darbā / skolā lielākoties neesam īpašais cilvēks ar kuru parunāties un sadarboties īpašā veidā. Tas tāpēc, ka dzīvojam standartizētu dzīvi pilsētās, kas lielākoties ir vienādi izveidotas, ejam dažādās (vienādās) skolās, kur mēs iegūstam standartizētu izglītību, visiem saņemot vienu un to pašu pakalpojumu vienādā daudzumā un vienotā, noteiktā laikā. Mēs esam uztrenēti neizcelties, iekļauties noteiktā grupā, lietot publiskās maskas, slēpt sevi un savas domas.
Taču ir labās ziņas - 21 gs ir laiks, kad tavu vērtību un attīstību noteiks tavi unikālie talanti. Ja šādu talantu izkopšana tiks atbalstīta un attīstīta ģimenē, skolās, tad es būšu laimīgs un pārticis, cilvēki ap mani, ciemi, valstis būs laimīgas un pārtikušas. Katram izglītībā būtu jāiet savu unikālo mācīšanās, izzināšanas, attīstības ceļu, tādejādi kļūstot par sekmīgu cilvēku, personību, pilsoni. Šādā veidā mums būtu jāskatās uz jebkuru lietu, vai tas būtu produkts vai pakalpojums - es nevēlos standartizētu piedāvājumu! Šīs tendences mēs redzam arī pasaulē - produkti, pakalpojumi kļūst arvien personificētāki. Cilvēki aizvien vairāk iepērkoties domā arī par to, lai produkts vai pakalpojums būtu ilgtspējīgs, iekļautos ekosistēmā un nesadedzinātu planētas resursus peļņas un patērēšanas nolūkos. Masu produkcija ies mazumā, kaut kādā brīdī atkal atdzims amatniecība, kas ir tendēta uz unikāla pasūtījuma izpildi. Šajā scenārijā tā būtu laba ziņa planētas ilgtspējai. Saražotie produkti un pakalpojumi būtu kvalitatīvāki, ilgspējīgāki un pielietojamāki, ne tā, kā masu produkcija ražošanā, kur 50% līdz lietotājam nemaz nenonāk un tiek izmesti, tad vēl 20-30 % tiek lietoti īstermiņā.