LATEgregors
Piedzīvojam domu uzlidojumus katru dienu. Pārsvarā nezinām no kurienes viņas nāk un kur dodas. Neesam pārliecināti vai tās maz ir mūsu. Mūsu prātam piemīt dažādas funkcijas, viena no tām uztvert un raidīt informāciju (domas). Tā mēs bieži nekritiski laižam caur sevi informāciju, patērējam to, bet labuma nekāda. Šīs domformas, izejot caur mums, iegūst spēku, dzīvību un ir spējīgas tālāk dzīvot savu dzīvi. Lai tās varētu izdzīvot ilgtermiņā, tās veido apvienības, sauktas par egregoriem.
Sākumā mēs, cilvēki, radām šos egregorus, bet tad, kad tie sāk pieņemties spēkā, tie sāk ietekmēt mūs, sūtot mums domas, kas turpina tos stiprināt. Kur uzmanība, tur enerģija. Tādā ciklā mēs turpinām dzīvot, tāda ir cilvēces evolūcijas pieredze līdz šim - mēs radām jaunu koncepciju, ideoloģiju, vīziju un tā pakāpensiki iegūst spēku, līdz kļūst stiprāka par iepriekšējo egregoru un pasaule mainās.
Šobrīd piedzīvojam vecās egosistēmas egregora agoniju. Tas dara visu, lai noturētu mūs savā atkarībā, vēlmē atgriezties patērēšanā un “fastfūdā”. Bet tas, ir laika jautājums, kad dzīvosim cilvēcīgākā, mīlošākā, atbalstošākā, brīvākā sabiedrībā. Mūsu tiekšanās, vēlēšanās tur nokļūt sekmēs šis Jaunās pasaules egregora izaugsmi un nostiprināšanos. Tikai nekad vairs neaizmirstam, ka mums jākļūst apzinātākiem, lai neļautu turpmāk šīm būtnēm vairs valdīt pār sevi. Nekam vairs nepieķeramies.