Visi mēs kaut ko dzīvē meklējam - patiesību, sevi, laimi, mīlestību, Dievu. Mums šķiet, ka atrodamies uz ceļa, kas uz to ved. Mēs apmeklējam kursus, praktizējam, atrodam skolotājus. Mainam prakses, mainam skolotājus, mums šķiet, ka jāmaina arī pasaule. Pēc kāda laika, ejot šķietami ārējo ceļu, tu nogursti, tu apjūc, tu ieraugi, ka nekur jau tālu neesi aizgājis. Kas par lietu, kāpēc nejūtu savu ceļu?
Ceļš esi tu pats. Kad tu viņu meklē ārpasaulē, viņš samudžinās, savukārt, ja vēro viņu sevī, tad viņš atraisās un viss kļūst skaidrs. Mirkli aiz mirkļa viņš izritinās, zvaigžņu audekls tiek uzausts. Visa tava dzīve ir šī audekla veidošana, kurā parādās viss, ko meklēji iepriekš - patiesība, laime, mīlestība. Tu ieraugi sevi pasaulē un pasauli sevī. Tev vairs nekas nav jāatklāj un jāsasniedz. Tu vēro ceļu, kas esi tu pats.
0
