PLŪSMA
Plūsma ir dzīves pavediens, kosmiskā plūsma, mīlestība, gars, dievs u.t.t.. Tas ir piedzīvot dzīvi, būt apzinātam, būt šeit un tagad u.tml.. Būšana plūsmā ir tava savienošanās ar plūsmas avotu vai substanci. Tad mēs sajūtam to, kas mēs esam, kas ir šī plūsma.
Kas mums traucē piedzīvot to katru brīdi? Vārdi. Mēs esam noslēpušies no dzīves vārdos. Mēģinot ietērpt to, ko mēs piedzīvojam, mēs sapinamies. To atzīst arī zinātne, mēs varam nodot otram mazāk par 50%, kas nozīmē, ka varbūt labāk nesākt, ko? Mēs vairs dzīvi nemākam piedzīvot bez burtiem, vārdiem un teikumiem. Tā ir māja, bet tā ir kāja. Ja nu mēs gadījumā kaut ko redzam pirmo reizi, tad brīdis tiek ietērpts jautājumā: “Kas tas ir? Ko es piedzīvoju?” Vai apgalvoju sev, ka piedzīvoju to un to.
Ir brīži, kad tu sajūti plūsmu un nevari to vairs izskaidrot, pat necenties, jo zini, ka tam nav vārdu. Ne velti cilvēki, kas piedzīvo apgaismību / apskaidrību, sāk runāt mazāk. Līdz apklust pavisam. Jo burti traucē plūsmai.