Nākamais būs NE prātīgais laikmets
Kāda jums ir pirmā asociācija dzirdot šo paredzējumu? Ka visi sajuks prātā? Vai, kad mazināsim prāta lomu savā dzīvē un iziesim ārpus prāta, lai paskatītos uz šo pasauli citām acīm. Sajutīsim mēs šo pasauli ar NE prāta maņām. Šīs maņas mēs neesam attīstījuši, nu tāda ir šī brīža uzbūvētā pasaule, kurā trenējam tikai prātu un tas skaitās normāli. Ja tu gribi trenēt savu sirdi, tad lielākā daļa uz tevi skatīsies kā uz jukušo. Tas ir liels sabiedrisks spiediens, ko daudzi neiztur, bet neiztur tāpēc, ka tie atrodas prātā. Viņi akceptē šo prāta konstrukciju, šo matriksu, kurā tiekam ievietoti.
No matriksa mēs varam iziet jebkurā brīdī, mums tikai ir jāpārslēdz kanāli - no prāta uz sirds kanālu. Bet lai mēs varētu pārslēgties, mums ir jāattīsta NE prāta maņas - sirds maņas. Kas tās ir par maņām? Tas, iespējams, ir svarīgākais jautājums, ko tu vari uzdot pats sev. Kad tu esi noticējis šīs pārejas svarīgumam, tad rodas nākamie jautājumi. Kā šīs maņas attīstīt? Ir jāveic daži priekšdarbi - ir jāiziet ārpus laika, kurā tu neesi vairs laika dimensijā, nešaudies ar prātu starp laikiem - starp pagātni un nākotni. Prāts tiek izslēgts. Šajā mirklī tu vari sākt iepazīt sevi. Kas ir iepazinis sevi, tas pazīst visu pasauli. Arī savas sirds maņas.
Viena no NE prāta maņām ir vērošana. Mums ir jāattīsta prasme vērot bez prāta. Tu redzi, tu dzirdi, bet tu nerežisē un nekomentē šo izrādi, kuru tu vēro un klausies. Tu esi klātesošs šajā izrādē. Ja tā ir interaktīva izrāde, tad iespējams, tev ir jāizspēlē sava loma. Šajā izspēlē tu attīsti vēl vienu NE prāta maņu - rotaļīgumu. Tu proti spēlēties, tu proti nospēlēt lomu izrādē, ja tā ir interaktīva.
Ar laiku Tu kļūsti par labu dzīves spēlmani. Tu izspēlē dzīvi ar garšu un baudu. Ir brīži, kurā tu radi un arī to tu izgaršo un izbaudi, jo kaut kādā ziņā radīšanas aktā tu izspēlē Dieva lomu. Šī Dieva loma nevar būt prātā. Viņa ir NE prātā. Dieva konstrukcija nepastāv, prāts viņu ir uzbūvējis un katrs no mums šo dieva konstrukciju ir uzbūvējis atšķirīgu. Pēc būtības mēs iluzori pārstāvam katrs savu individuālo dievu - PRĀTA DIEVU. Mēs esam apzīmējuši, iezīmējuši to kāds viņš ir, mēs esam apstādinājuši šo mirkli pateiktdami, ka viņš ir tāds. Bet viņš tāds nav, Dievs ir mirklis, klātesamības mirklis.