Prāta kompass
Esam aizmiguši tajā, ka sevi nepazīstam. Esam aizmirsuši, kas mēs esam. Kad personāžs apmaldās, tad viņš ir gatavs uz jebkādu palīdzību, lai neziņu kliedētu. Prāts ir pirmais, kas nāk ar palīdzību vadīt manu dzīvi pēc sava kompasa. Lai izdzīvotu prāta radītā pasaulē, ir nepieciešams īpašs skafandrs, kas saucās “personība”. Man ir par kaut ko jākļūst, lai varētu izdzīvot šajā prāta radītā pasaulē un sabiedrībā. Tā mēs katrs cenšamies par kaut ko kļūt, aizmirstot, ka jau esam, esam pilnīgi un nevainojami. Tā mēs iekrītam šajā prāta mudinātā skrējienā pēc kaut kad nākotnē piesolītiem labumiem un statusiem. Tā mēs šo brīdi neizbaudām, neizdzīvojam, bet ceram uz laimīgu dzīvi nākamībā. Savā skrējienā svarīgi kļūst sasniegt dažādas baudas un izvairīties no visām iespējamām sāpēm, ciešanām. Tas tad arī ir ego kodols, kas mūs tur ieslodzījumā pašiem no sevis. Mēs asociējam sevi ar visu iluzoro, gaistošo, kas mēs neesam. Mēs neesam ne prāts, ne ego, ne ķermenis, kaut tas ir mūsos. Arī ārējā pasaule ir sabūvēta un sakārtota ar prāta kompasu, tātad arī tā ir iluzora. Kas es esmu? Tas ir absolūts jautājums uz kuru katram ir jāatrod sava atbilde.
