Prāts mums vēl noderēs
Sākot dzīvot ar sirdi, izjūtot 4. dimensiju un visas kosmiskās sajūtas, kas ienāk tevī, pirmajā brīdī mēs norakstām to, kas ir bijis. Mēs novēršamies no Zemes izvirtībām, atribūtiem, arī prāta, redzot viņā ļaunuma sakni. Ne velti ilgu laiku tas mūs vazāja aiz deguna par to, kas ir galvenais.
Ikvienā pārejā, no viena stāvokļa uz otru, mēs piedzīvojam NOLIEGUMA FĀZI, kurā mēs atsakāmies no tā, kas mūs ir paverdzinājis. Līdzīgas sajūtas mēs visi piedzīvojam pārejā no bērnības un pieaugušo pasauli. Mēs protestējam pret bezjēdzīgām kārtībām, pasauli, kura šķiet sveša, vecākiem, kuri mūs nesaprot. Šis ir kritisks posms pārejā no viena stāvokļa uz otru.
Pēc kāda laika, mēs sākam saprast, ka neba mēs bez tā varētu dzīvot, ka katrai lietai ir sava noderīga vieta. Mēs saprotam, ka bez bēdām nebūtu prieka un bez krišanas nebūtu celšanās. Mēs ieraugām prātu, kā rīku, kas mums varētu kalpot cēlākiem mērķiem. Šajā brīdī mēs varam piedzīvot PIEŅEMŠANAS - PIEDOŠANAS FĀZI.
Kā nākamā un noslēdzošā ir INTEGRĀCIJAS FĀZE, kurā mēs atgriežamies pie sadarbības ar to, kas iepriekš ir ticis noliegts. Mēs ar savu “ienaidnieku” esam noslēguši pamieru un iespējams kļūsim par labiem draugiem. Prāts mums palīdzēs būvēt pasaules. Bez viņa mēs būsim kā bez rokām.