Viensētnieka stāsts

Ģimenē esam kļuvuši par viensētniekiem. Kādreiz mēs tādi bijām visi. Šis vārds ir ieguvis sliktu slavu, norādīdams uz latviešu iezīmi dzīvot savrupi, bet nekad tas nav nozīmējis dzīvot sev vai par sevi. Tā bija laimes un nelaimes dalīšana starp sētām, cilvēkiem, cilti. Dzīve un sadzīve bija kopīga, sēta sava. Šobrīd šī ir milzīga priekšrocība latviešiem un citām tautītbām, kam šāda vēsturiskā pieredze vēl ir saglabājusies. Šajā globālā karā, kas norisinās, tā ir izeja, lai saglabātu savu suverenitāti, resursus un veselību. Ja mēs varam atgriezties savās sētās un atkal kļūt pašpietiekami, tad neviena vara vairs tevi nevarēs baidīt, sodīt, ietekmēt, skaldīt un valdīt. Kari un nabadzība norisināsies pilsētās, laukos būs miers un pārticība.

Nav komentāru

Komentēt