Aicinājums uzkāpt uz grābekļa
Ne velti psihologi ir pierādījuši, ka cilvēka atmiņa ir īsa, labi atceramies līdz 2 nedēļām vecus notikumus. Politika ir nozare, kas šo visu labi pārzina, tā ir nozare, kas mūs ir krāpusi visvairāk, jo vienmēr aizmirstam, ka solītais tā arī līdz šim makā nav iekritis. Atliek tikai kaut ko sasolīt, skaisti uzsmaidīt, apvārdot un aitu bars atkal ir gatavs vilku iecelt par pārvaldītāju.
Cilvēki ir tik ļoti atradināti par sevi parūpēties, ka ir tendēti gaidīt mesijas un glābējus, katru reizi cerot, ka šoreiz gan loze būs pilna. Pie apvāršņa ir redzami nākamie solītāji, kas tagad gan visu uztaisīs likumīgi un kārtīgi. Potenciālie aitu bara pārvaldītāji esošā situācijā liek kārti uz lozungu “likums un kārtība pāri visam”, cerot, ka cilvēki šobrīd visvairāk vēlētos visu sakārtot. Viņi apvārdo visus ar kārtējiem viltus saukļiem, jo likumīgi, var teikt, viss notiek arī šobrīd, bet ne taisnīgi. Firma “Ministru kabinets” ir izdevuši likumus savas komercfirmas interesēs un tā kā viņiem ir pieejamas privāti militarizētas vienības kā SIA “VALSTS POLICIJA” un SIA “LATVIJAS ARMIJA”, tad viņi šo likumu uzspiež arī pārējiem ārpus kabineta, bez savstarpējas vienošanās ar mums, cilvēkiem. Problēma ir tajā, ka mēs nesaprotam lietas būtību - mēs, kā cilvēki, esam pataisīti par korporācijas “LATVIJAS REPUBLIKA” īpašumu, ietērpjot mūs fikcijā “persona”, kas pastāv likumdošanā, bet ne dabā. Kad tu piekrīti būt par personu, nevis cilvēku, tad tu atkal esi uzkāpis uz tā paša vecā grābekļa. Pārvaldītāju bildes mainīsies, bet kārtība, tikumi un likumi nē, jo firmas intereses vienmēr saistās ar lielākas peļņas gūšanu un tas ir visu vēlēšanu un viltus demokrātijas matrice.
Ja esi beidzot pieaudzis, to visu ieraudzījis, gatavs uzņemties par sevi atbildību, tad tas ir labs sākums, lai tev vairs nebūtu jākāpj uz veciem grābekļiem un kārtējo reizi jāpiedzīvo vilšanās par savu īso atmiņu.