Ko šis brīdis tev vēsta?
Mūsu psihe ir sarežģīta mūsu daļa, kurā tikai daļa ir redzama un mēģināma izprast, bet liela daļa ir paslēpta otrā pusē, kas tiešā veidā nav atklājama. Veidi, kā tu vari atrast savas pazudušās, atgrūztās lauskas un tiekties uz vienotāku sevis būtību, ir dažādi. Viens no veidiem, kā mēs varam atklāt neatklājamo, ir lasīt apkārtējo pasauli. Viss, kas mūs sajūsmina vai liek mums novērsties, ir pavediens, kur slēpjas mūsu psihes daļa, tā, ko vēlamies iegūt vai tā, ko vēlamies noslēpt.
Ko mums šobrīd varētu vēstīt notikumi pasaulē, kur tava ietekme samazinās, kur tu tiec iedzīts stūrī ar ultimātu vakcinēties. Lielu daļu cilvēku satrauc tas, ka viņiem nav nekāda ietekme un teikšana pār notiekošo. Bet vai nav tā, ka tas šobrīd ir ļoti labi izgaismojies, bet patiesībā pastāvošs jau vairākus gadu desmitus vai simtus. Cik daudz tu varēji ietekmēt kādu izglītības un medicīnas pakalpojumu un kvalitāti vēlējies saņemt, cik daudz tev bija ietekmes izvirzīt savu pārstāvi domēs vai valdībās? Vai nav bijis tā, ka šī demokrātija un valstiskums ir bijis liels teātris, ko tev iemācīja spēlēt korporāciju pakļautībā esošās marionetes un iestādes?
Varbūt visa šī apgaismošanās ir par to, ka tev pašam beidzot ir jāuzņemās atbildība par savu dzīvi, skaidri norādot visām korporācijām, t.sk. korporācijai LATVIJAS REPUBLIKA: “Paldies, man jūsu kaitīgie pakalpojumi vairs nav vajadzīgi. Es vairs neesmu rīcībnespējīgs, par mani vairs nevajag parūpēties. Turpmāk rūpes par sevi es uzņemšos pats. Esat brīvi no manas aprūpes.”