LATTava gulēšana ir svēta
Tava gulēšana ir tik pat svēta, cik mana apgaismība. Cilvēki ir bailīgi un nepacietīgi, vēloties, lai pasaule tiktu veidota pēc mana ģīmja un līdzības. Ko tu nevari pieņemt pasaulē vai sevī? Kāpēc visiem būtu jāpamostas šajā brīdī? No kā tu baidies, par ko tu baidies?
Katram ir savs laiks apzināties sevi kā kāpuru, katram ir savs laiks sajust, ka ir kas vairāk par zemes humusu, katram ir savs laiks ieraudzīt tauriņu un vēlēties būt tik pat brīvam un gaisīgam. Šis laiks ir par paļaušanos. Prāts piedzīvo vētras un orkānus, bet tevī vienmēr ir sava Miera Vieta, kas paļaujās notiekošajam, neko nevēloties ietekmēt un mainīt. Šī daļa tevī pieņem visu, kas nāk un atlaiž visu, kas aiziet. Tā pieņem cilvēkus, kādi viņi ir. Tā pieņem notikumus, kas ieskauj tevi un mani. Šajā vietā viss ir svēts.