Ko mēs tā iekrampējušies?
Piedzīvojam brīdi, kad jau par sliktu nāk mūsu iekrampēšanās, atkarības. Esam iekrampējušies sistēmā, kaut tā brūk un nevienam vairs nav gandarījums tajā būt. Vēlētāji gānās par ievēlētajiem, kas tos ir izmantojuši savā varas un naudas kārē, ievēlētie un to ierēdnīši gānās par tautu, kas savukārt izmanto sistēmu. Arī izglītības sistēmā gānās visi iesaistītie - bērni, viņu vecāki, skolotāji, direktori. Lielākā daļa nav mierā ar notiekošo un piedzīvoto.
A ko ta turamies pie tā, no kā jau bail metās un slikti paliek? Ko vēl atbalstām to, kur tiekam indēti? Vai vēl kāds indes malks ir jāiedzer, lai dzimtu apskaidrība? Cilvēki, atvienojamies, pateicamies, atlaižam. Katrai mācībstundai savs laiks, sava svētība. Vai esam kļuvuši viedāki un mīlošāki? Tikai šajā noskaņā varam palaist visu, kas ievainojis, sāpinājis un pāri darījis.