Mums nevajag vairs vienoties
Ir priekštats, ka cilvēkiem ir jāvienojās, lai varētu dzīvot labāk, draudzīgāk. Arī šajos kara apstākļos ir sajūta, ka cilvēku apvienošanās varētu izbeigt šo karu un postu, tāpēc cilvēki cer, ka notiks brīnums un cilvēce apvienosies. Taču visas vienošanās līdz šim ir radījušas ideoloģijas, kas savukārt ir veicinājis stagnāciju, iekrampēšanos idejā un pagātnē, kas ar laiku ir atnesis kārtējās revolūcijas, lai turpinātos evolūcijas gaita. Evolucionārā virzība uz vienotu ekosistēmu notiek, taču ceļi nav izdibināmi. Dzīvojam jau Jaunā laikmetā, kurā iepriekšējie risinājumi nestrādā un mēs skaidri pieredzam to, ka ārēji un formāli vienoties šobrīd nav iespējams.
Ja mēs vēlamies gūt atbildi uz kādu jautājumu, mums atliek paskatīties Dabā, kā tur tiek risināti šie jautājumi. Vai alnis ar bebru vienojās, vai bite ar ziedu vienojās? Dabā viss norisinās pēc kosmiskiem un dabas likumiem. Katrs ir autentisks, katrs iet savu ceļu, bet kopumā visi dzīvo vienotā ekosistēmā, kas pati sevi vada. Cilvēki no tādas paļāvības baidās, jo cilvēka prāts, ar ko tas tā lepojās, ir visu sadalījis, norobežojis, sarausis, privatizējis un baidās to visu pazaudēt.
Tāpēc notiek šis karš, šī r-evolūcija, kurā mēs visu sarausto pazaudēsim, taču atskārtīsim, ka tīri labi bez tā varam iztikt. Tas ļaus mums atraisīties no visām pieķeršanām un atkarībām, lai dotos tālāk, lai evolūcijas elpa atkal ienāktu mūsos un pasaulē. Šajā evolūcijas ceļā mums jākļūst atvērtākiem, paļāvīgākiem, integrālākiem, godīgākiem. Tas aizvedīs mūs uz mūsu sirds dimensiju, sirds apziņu, šis alķīmiskais process pārveidos tevi un visu pasauli. Tad, kad būsim tur nokļuvuši, tad veidosies ekosistēma, kurā mēs būsim vienojušies nevienojoties. Mēs respektēsim un paļausimies Dieva un Dabas likumiem, kas ļaus mums vairāk necīnīties par savu eksistenci, bet piedzīvot laimīgumu mierīgumā.