Kādreiz šķita, ka tie tādi tāli tēli, filmās tik redzami, bet pienāca laiki, kad par tādu var kļūt ikviens. Ikviens, kas nedomā, bet tikai izpilda rīkojumus un pavēles. Ir pat noteikts tarifs slepkavībām - piemaksas ārstiem, žurnālistiem, tiesnešiem, deputātiem, skolotājiem, iestāžu vadītājiem, policistiem, armijniekiem, apsargiem, pārdevējiem, uzņēmējiem, zinātniekiem un mistiskiem ekspertiem. Par klusēšanu, par nerunāšanu pretīm, par piekrišanu slepkavībām, par slepkavības ieroču reklamēšanu un iemānīšanu. Pārdodās bariem par tiem grašiem, kas tiek atmesti. “Es jau neko, tik izpildu slepkavības, jūs runājiet ar slepkavību pasūtītājiem, ar to mafiju tur kabinetā uz Brīvības ielas”, dzirdamas sarunas veikalos, kur visiem jāmaskojas un jāvakcinējas. Arī uzņēmēji, firmu vadītāji vēl cer, ka izpildot slepkavības pasūtījumus pret darbiniekiem un klientiem, varēs vēl kādas bagātības nopelnīt, aizbraukt uz kādu kūrortu piemaukties, kādu rotaļlietu vēl iegādāties.
Ko darīt, kad apkārt tik daud biorobotu, kas paši nedomā, bet izpilda mistiskus rīkojumus un kārtības, ko paši nav ne redzējuši, ne lasījuši? Sāk krist jau pirmie ievainotie, statistika vēl tiek mālēta un smērēta, bet nav vairs noslēpjams, ka vairums ievainoto slimnīcās ir tādi, pret kuriem ir veikti šie slepkavības mēģinājumi. Dažās valstīs valdības locekļi, slepkavību izpildītāji attiecībā pret saviem naudas devējiem, bet slepkavību pasūtītāji attiecībā pret saviem iedzīvotājiem, jau sāk atzīties, ka noslepkavoto valstī vairāk ir to, pret kuriem ir veiktas pasūtījumu slepkavības. Arī slimnīcu ārsti un māsiņas arvien vairāk izpļāpājas un šausminās: “Tik daudz ievainoto un mirušo un vairums no viņiem tieši pēc pasūtījuma slepkavībām.”
Ko darīsi, tautieti? Visi uzpirkti, tiesiskums vairs nedarbojās, tiesneši apvārdoti un nopirkti, žurnālisti pārdevušies, armija un policija aizstāv slepkavību pasūtītājus un apmaksātājus (kaut šo karu pret sevi apmaksā miermīlīgie iedzīvotāji). Vai turpināsi savu asti starp kājām žmiegt un smilkstēt cerībā par kārtējo desu? Vai tomēr apzināsies notiekošo un nepiekritīsi vairs būt par vergu? Ne vairs par cm pretim šādiem rīkojumiem un kārtībām, bet ar gatavību iet km pretim cilvēcīgākai pasaulei, kas brīva, mierīga un pārticīga.
0
