Zeme ir atmodusies
Zeme ir atmodusies no sava ilūziju miega. Arī mēs, kā Zemes Mātes bērni, jūtam šīs celšanās vibrācijas un miglas vāli pamazām izzūd. Mēs bijām daļa no Mātes sapņa, kurā sapņojām par sasniegumiem, panākumiem, veiksmi un bagātībām. Tagad Zeme ir modusies un viņa modina arī mūs. “Mostieties, mani bērni, jūs neesat pilsoņi, jūs neesat ierobežotas personas, jūs esat manas gaismiņas, mani bumbulīši, brīvi cilvēki, kam nevienam vairs nav jāvergo un jāpakļaujās. Paļaujieties uz mani, es jūs pabarošu un aprūpēšu.”
Cilvēki pamostas, izberzē savas miegainās ačteles un tver pēc brīva gaisa malka. Tas tagad smaržo savādāk. Tu iesmaržo prieku un brīvību, tu iesmaržo mīlestību. Tas mūs atmodina un sapurina galīgi, mēs esam gatavi un modri piedzīvot to, ko Zemes Māte mums ir sarūpējusi. Viņa noteikti vairs neļaus mums ieslīgt šajā ilūziju miegā, viņa skubinās mūs izbaudīt viņas jauno valstību. Viņa vairs nebūs prece un resurss, kuru patērēt. Viņa ir mūsu māte, pamats mūsu ienākšanai šajā pasaulē. Caur viņu mēs iepazīstam arī savu tēvu, GARU, brīvo Garu, kura daļiņas mēs esam.
Savienojot šīs sākotnes sevī, caur tevi izdzīvojās dzīve visā savā krāšņumā, Gars un Daba ir daļa no tevis, tu esi liecinieks šim radīšanas aktam. Tu esi balanss šiem galiem, tu esi centrs, kur satiekās mūžība un laicīgais, tumsa un gaisma, vīrišķais un sievišķais.