Zināšanas kā nasta
Tavas zināšanas, tavi akadēmiskie grādi nosaka tavas profesionālās pozīcijas zemes dzīvē, taču garīgā pasaulē ir otrādi. Kāds gudrais reiz teica: “Es zinu tikai to, ka neko nezinu.” Tavs viedoklis par visu nenorāda uz tavām zināšanām, gudrība, viedums slēpjas atvērtībā pret jebkuru iespējamību. Tavs fanātisms kādās zināšanās, vai tā būtu zinātne vai reliģija, norāda uz tavu aprobežotību, tavu pieķeršanos kaut kam, lai tu justos drošībā. Šādi tu sāc iet maldu ceļu un vienā brīdī nonāc konfliktā ar sevi un pasauli. Šādi tev arvien vairāk ir jāaizstāv sava pozīcija, lai nesabruktu tavs kāršu namiņš. Šādi sākās kari un jebkura cita naidīga izpausme pasaulē.
Ejot savu ceļu, zināšanas, prakses, skolotāji tev kādu brīdi palīdzēja, bet pienāk brīdis, kad tev jāapšauba jebkas, ko esi zinājis, citādi tas tavā turpmākā ceļā kļūs par apgrūtinājumu. Šī brīža notikumi pasaulē to skaidri ilustrē, prāts ir apjucis, visapkārt notiekošais nonāk krasā pretrunā ar to, ko esam zinājuši, ekonomisti, finansisti, politiķi nesaprot, kas notiek un mēģina brūkošo namiņu stutēt ar vecām zināšanām un metodēm.
Šis ir izcils brīdis, lai atmestu visu lieko bez kā tu turpmāk vari izdzīvot. Tās būs visas tavas zināšanas par pasauli, kādu to esi apguvis skolās, sociumā, tās būs visas tavas zināšanas par sevi, kā cilvēku sabiedrībā, tavi uzskati par sevi, kā latvieti vai krievu, direktoru vai pavāru. Arī tavs patriotisms jau ir kļuvis par šķērsli cilvēces apvienošanai un robežu atvienošanai. Šī ir tava izvēle šobrīd, tikt ieslēgtam vēl ciešākās robežās, kurā valdīs totalitāra kārtība vai izkļūt no šī prāta cietuma, kurā paši vien sevi esam ieslodzījuši.