Kāpēc ir sāpes un ciešanas?
Kas ir sāpes un ciešanas, ko tās mums vēsta? Tās ir vēstneši, kas pienes vēsti no mūsu ķermeņa un psihes. Sāpes signalizē par to, ka ķermenī ir notikušas izmaiņas, atkāpes no bijušā, tās piervērš mūsu uzmanību vietai un punktam, kas lūdz pēc palīdzības. Ciešanas ir saistītas ar mūsu psihi. Kad viņā notiek pārmaiņas, tad mums pienāk signāli par to, ka maināmies. Kaut kas, kas ir bijis, vairs nav tāds vai nav tāds, kādu mēs vēlējāmies. Tas ķermenī rada sajūtu, ka mēs ciešam. Mēs uztveram gan sāpes, gan ciešanas, bet mēs tās neesam. Mēs tās uztveram, bet mums ir izvēle, ciest līdzi vai to tikai novērot.
Kad mēs augam fiziski, bieži izjūtam sāpes, jo notiek ķermeņa izmaiņas. Gandrīz ikviens atcerēsies savas sāpošās kājas pieaugot. Tāpat pieaugšana un briešana notiek psihē. Kaut ko zaudējam, kaut ko iegūstam, maināmies.
Nekas šajā dzīvē nav lieks, katram sava vieta būt. Sāpes ir nepieciešamas priekš ķermeņa izdzīvošanas, bet neviens neliek man ciest. Ciešanas rodās no pieķeršanās un pretošanās un bailēm kaut ko pazaudēt. Tā ir pazīme nevēlēšanai doties uz priekšu, sekot dzīves plūsmai un aicinājumam. Ja saspringšu, sāpēs, atslābšu - sāpēs mazāk vai nemaz. Ja pieķeršos tam, kas ir bijis vai piederējis, mainoties kadriem radīsies ciešanas, ja nepieķeršos lietām, cilvēkiem un savam tēlam, ciešanu un baiļu nebūs. Beidzot būšu brīvs.